Klajā nākusi Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā sagatavotā Maigas Putniņas un Agra Timuškas “Sinoles salīdzinājumu vārdnīca” (2001, 293 lpp.).
Klajā nākusi Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā sagatavotā Maigas Putniņas un Agra Timuškas “Sinoles salīdzinājumu vārdnīca” (2001, 293 lpp.), kas atspoguļo šā Vidzemes novada iedzīvotāju valodas un tēlainās izteiksmes īpatnību vienu atzaru – tautas valodā bieži sastopamos salīdzinājumus.
Ilggadējā Sinoles izloksnes materiālu vācēja, skolotāja Maiga Putniņa (dzimusi Krievāne) (1911-2001) grāmatas publicēšanu pati vairs nepiedzīvoja, jo no 2001. gada janvāra atdusas Umurgas kapos.
Liecina par tradīcijām
Latviešu valodas izlokšņu materiāli ietver daudzas vērtīgas liecības par dažādām tautas materiālās un garīgās kultūras izpausmēm un tradīcijām, valodas un izteiksmes īpatnībām un ir būtiska latviešu vēsturiskās valodniecības sastāvdaļa. Taču šo materiālu vākšana, uzkrāšana un izpēte ir ilgs un darbietilpīgs process, kas prasa zinīgus un pašaizliedzīgus darītājus. Šo nozīmīgo un grūto darbu kā vienu no savas dzīves uzdevumiem bija izvēlējusies arī skolotāja Maiga Putniņa, kas gandrīz pusgadsimtu ir veltījusi dzimtā novada – Sinoles – izloksnes leksikas vākšanai un izpētei. Latvijas 512 izlokšņu vidū nav daudz tādu, kas varētu lepoties ar tik bagātu, unikālu izloksnes leksikas apkopojumu – aptuveni 100 000 vienību lielu kartotēku, vairāk nekā 60 kladēm ar Sinoles tekstiem, vietvārdiem un folkloras materiāliem. Maiga Putniņa, būdama mūsu izcilākā valodnieka Jāņa Endzelīna skolniece, ar lielu atbildību, lepnumu un pienākuma sajūtu centusies turpināt viņa tradīcijas izlokšņu faktu krāšanā un kārtošanā.
Izdilis kā susekļa kātiņš
Publicētā “Sinoles izloksnes salīdzinājumu vārdnīca”, kas sagatavota sadarbībā ar valodnieku Agri Timušku, atspoguļo tikai daļu no M. Putniņas gadu gaitā uzkrātā bagātā Sinoles izloksnes valodas materiāla. Lielākais uzdevums acīmredzot vēl gaida darītājus nākotnē – tas būtu 100 000 kartotēkas vienību lielā materiāla apkopošana un leksikogrāfiskā apdare vairāksējumu “Sinoles izloksnes vārdnīcā”. Tomēr arī salīdzinājumu vārdnīcā ietvertais materiāls paver interesantas lappuses novada valodas specifikā, jo te rodami tēlaini cilvēku un parādību raksturojumi, kas sakņojas apkārtējās dzīves vērojumos un tautas pieredzē. Daļa no tiem ir tradicionāli, sastopami arī citos novados vai visā valodā, daļa – līdz šim citur neminēti, īpatnēji teicieni, visbiežāk lietoti cilvēku, to īpašību un rīcības ekspresīvā raksturojumā.
Piemēram, kā apsē iekāpis – saka par dusmīgu, īgnu cilvēku; kā piede(gu kule – par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku; kā vēja pastala – par nenopietnu, vieglprātīgu cilvēku; kā skābumķērne – par nelaipnu, dusmīgu, īgnu cilvēku (saskābis kā skābumķērne); kā pusgatava brūklene – par cilvēku ar sārtu, veselīgu seju (meita skaista kā pusgatava brūklene); izdilis kā susekļa kātiņš – ļoti tievs, kalsns, novājējis; skraida kā audaļa – bezmērķīgi skraida šurpu turpu; ieskrien kā kaķis dūmos – pēkšņi nokļūst nepatīkamā situācijā.
Daudzos salīdzinājumos sastopami Sinolē vai tās apkārtnē lietotie apvidvārdi, vietvārdi un personvārdi, kas tieši raksturo konkrēto vidi, vietu vai notikumu: luošmaks ‘garš, liela auguma cilvēks; arī slaists, sliņķis, dīkdienis’: (guļ) kā luošmaks ‘daudz, ilgi (guļ)’; luzika ‘karote’: kā (lielā) luzika – saka par garu, liela auguma sievieti, arī par nekārtīgu, nevīžīgu sievieti; panars ‘sainis, nasta, saišķis’: kā panars – saka par neliela auguma apaļīgu, tuklu cilvēku; krūpene ‘pakrūte; krūteža’: kā vēža krūpene – saka par ko nelīdzenu, negludu; Krapa ‘ciems netālu no Gulbenes’: acis (lielas) kā Krapas luogi; Mustere(ze(rs ‘ezers Sinolē’: (bļoda) kā Mustere(ze(rs – saka par samērā lielu, apaļu, ietilpīgu trauku.
Krāj vārdus kā dzīparus
M.Putniņa kā iedzimta sinoliete labi pazina sava novada valodu un kultūrvēsturi; tas deva iespēju izsekot arī tēlaino izteiksmes līdzekļu veidošanās procesam izloksnē un to lietojumam dažādās dzīves situācijās.
“Sinoles salīdzinājumu vārdnīca” ir nozīmīgs ieguldījums latviešu vēsturiskās valodniecības un kultūrvēstures jomā, jo dod bagātīgu faktu materiālu tālākiem pētījumiem un salīdzinājumam ar līdzīgām parādībām citās izloksnēs un latviešu literārajā valodā. Vienlaikus šī vārdnīca ir arī M.Putniņas veltījums dzimtajam novadam – Sinolei. Šo domu M.Putniņa, kurai visu mūžu vienlīdz tuva ir bijusi gan latviešu valoda, gan literatūra, izsaka arī savā dzejolī “Sinoles izloksnes vārdnīcu rakstot”:
Es krāju vārdus kā daudzkrāsu dzīparus košus,
Ko milzu gobelēnā ieaust spožus.
Pie mezgla mezgliņu, pie dzijas dziju siet,
Lai dzimtās puses dzīve te uzzied vienuviet.
Lai svētki aužas te un cietās darba takas,
Un nepazūd ne vārds no tautas gara akas!
