Šķiet, ka pati daba bija panākusi pretim trešo Amatnieku svētku rīkotājiem, lai tajos netrūktu saules, siltuma, jautrības, iespējas atpūsties, vēlmes pirkt un pārdot.
Šķiet, ka pati daba bija panākusi pretim trešo Amatnieku svētku rīkotājiem, lai tajos netrūktu saules, siltuma, jautrības, iespējas atpūsties, vēlmes pirkt un pārdot. Svētkiem Gulbīšu parkā svētību deva arī netālu esošās katoļu baznīcas zvanu skaņas.
Saulē spīguļoja rotkaļu spožie darbi- auskari, kuloni, ķēdītes, aproces, gredzeni. Īpašu interesi izraisīja rīdzinieku piedāvātie rotājumi, darināti atbilstoši katrai zodiaka zīmei.
Amatnieki ir cilvēki, kas netur sveci zem pūra, bet ļauj arī citiem vērot, kā top darinājumi. Gulbeniete Una Birzniece, no karstās saules paslēpusies zem platmales, cītīgi margo kārtējo džemperi. Rokdarbniece stāsta, ka, auklējot mājās mazulīti, viens adījums vai tamborējums topot nedēļas laikā, bet pirmo rokdarbu – svīteri – viņa darinājusi, mācoties 7.klasē.
Turpat netālu ilūkstieši piedāvā pašceptas piparkūkas, kas Līgosvētku priekšvakarā šķiet mazliet neparasti. Tomēr, sēžot pie ugunskura, var grauzt arī piparkūku, ja to rotā uzraksts “līgo” vai “buča”. Starp koku zariem vējā šūpojas zīmējumi, atklājot dabas skaistumu. Nezinātājam grūti noticēt, ka to autors ir 38 gadus vecais Aivars Pūrītis, kurš kopš bērnības ir 1.grupas invalīds un dzīvo specializētajā aprūpes centrā “Litene”.
Ejot pa “Zārdu ielu”, skatāmi rajona pagastu amatnieku darinājumi – adījumi, tamborējumi, audumi, lelles, metālkalumi ar latvju zīmēm, izkapts un cirvju kāti. Koku paēnā ērti iekārtojušies kokamatnieki, piedāvājot koka karotes, interesantus bišu stropus un daudz ko citu. Saulē glazētos sānus spīdina māla trauki – bļodas, podi, krūzes, svečturi, ik pa laikam parkā ieskanas kāda svilpaunieka spalgā skaņa.
Vējā viegli šūpojas linu dvieļi un galdauti, bet ar sauli gatavi sacensties lupatiņu deķi. Māksliniece no Lietuvas piedāvā apgleznotus stikla traukus, bet ādas izstrādājumu meistari iesaka savus darinājumus.
Rosība valda pie podnieka Leonīda Cīruļa improvizētās darbnīcas, jo meistars ir ne tikai liels stāstnieks, bet arī podnieka prasmes ierādītājs lieliem un maziem. Ikvienam bija iespēja izgatavot kaut ko interesantu, ceplī to apdedzināt un tad glabāt kā vienreizēju mākslas darbu.
Kamēr vieni nolūko pirkumus, otri pārcilā koka karotes, lai izraudzītos izturīgāko un vieglāko, kamēr dāmas pielaiko rotaslietas, bet saimnieces rokās svārsta māla bļodas, uz improvizētās skatuves dziesmas nomaina dejas. Skan igauņu, lietuviešu un krievu valoda, jo šoreiz svētkos piedalās viesi ne tikai no Alūksnes rajona Pededzes pagasta, Valkas un Barkavas, bet arī no abām Baltijas valstīm. “Līgo”, “Ratiņš”, “Pērlis”, “Sudmaliņas”, “Labā oma”, “Vīre”, “Madava”, “Haanju”. “Gastauta” – cik raibi nosaukumi, tik raibs priekšnesums. Kopā ar amatniekiem viņi šķir ceļu vasarai.
