SIA “Ogres trikotāža” filiāle Šķieneros darbojas jau pusgadu.
SIA “Ogres trikotāža” filiāle Šķieneros darbojas jau pusgadu. Šobrīd tajā strādā 36 darbinieki, bet joprojām darbā tiek aicināti arī jauni cilvēki, kas vēlas strādāt un nopelnīt.
Šūšanas ceha ražošanas apjomi palielinās katru mēnesi. Šobrīd ir atvērta arī otra ceha daļa. “Ja sākotnēji šeit tikai tika sašūti un saketelēti (sašūti, sastiprinot adījuma malējās cilpiņas) no Ogres atsūtītie adītie džemperi, šobrīd tiek veikts arī vēl viens process – adītos džemperus sašujam, izmazgājam, nopresējam, piegriežam, saketelējam un tad sūtām prom uz Ogri. Drīzumā šeit tiek plānots ieviest arī galīgo apstrādi – gludināšanu un pakošanu, taču tas ir atkarīgs no ražošanas apjomiem,” norāda šūšanas ceha vadītāja Līvija Gusāre. Viņa atzīst, ka darbs šeit nav viegls. “Šis darbs ir ļoti piņķerīgs un jāveic ar milzīgu pacietību. Jābūt arī ļoti labai redzei, lai nepalaistu garām nevienu valdziņu. Taču cilvēki, kas rūpīgi strādā un cenšas, saņem labu atalgojumu – pat vairāk nekā 300 latus. Jo vairāk tiek paveikts, jo lielāku atalgojumu var saņemt,” saka L.Gusāre.
Cehā strādā gan darbinieki, kas pirmās šūšanas iemaņas apguva Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajos kursos, gan arī tādi, kas darbam nepieciešamās iemaņas apgūst paši. Strādniece Vēsma Ivanova “Dzirkstelei” atzīst, ka viņa ir priecīga par iespēju strādāt filiālē. “Sievietēm Gulbenē ir daudz grūtāk atrast darbu – mežā vai gaterī taču neiesi strādāt. Jauki, ka tika rasta šāda iespēja. Vienīgi žēl, ka pagaidām šeit strādā tik maz darbinieku. Cilvēki laikam baidās. Jāmācās, protams, sākumā bija ļoti daudz, labi, ka bija iespēja mācīties kursos, taču tas bija interesanti, jo apguvu kaut ko pilnīgi jaunu. Pēc nostrādāta pusgada varu teikt, ka esmu jau iepraktizējusies. Ja labi strādā, var arī labi nopelnīt, un laukos tas ir ļoti svarīgi. Tām sievietēm, kas vēl šaubās, es droši varu teikt, lai nāk un strādā,” saka šūšanas operatore.
Arī druvēniete Solveiga Ozoliņa, kas šūšanas ceha Gulbenes filiālē strādā kopš pirmajām dienām un pirms tam mācījās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajos kursos, ir apmierināta ar šo darbu.
“Sākt strādāt bija grūti, taču visu pamazām apguvu. Druvienā darbu ir grūti atrast, prieks, ka vispār ir iespēja strādāt, turklāt šobrīd mums tiek piedāvātas arī kopmītnes Stāķos,” saka druvēniete. Savukārt Alīna Ivanova kursos nav mācījusies. “Sākumā bija ļoti grūti, domāju, ka man nekas neizdosies, taču esmu ļoti apņēmīga. Šurp atnācu strādāt tādēļ, ka brālis un viņa sieva strādā Ogrē galvenajā cehā. No viņiem dzirdēju labas atsauksmes, un arī man pašai iepatikās šis darbs. Četrus gadus nebija darba, bet tagad esmu priecīga, ka varu strādāt. Mums ir jauks kolektīvs. Nebiju domājusi, ka man šeit tā iepatiksies. Uz darbu eju kā uz svētkiem,” atzīst šūšanas operatore.
“Spēcīgākais kontingents ir tās sievietes, kas iemaņas apguva jau kursos. Atnākot no malas, sākt strādāt ir daudz grūtāk. Taču, ja cilvēkam ir motivācija, viss ir iespējams. Mēs ļaujam cilvēkiem saprast, vai šis darbs viņus interesē un vai viņi ir spējīgi to paveikt. Reizēm pat brīnos par dažu cilvēku pacietību mācoties. Ir, protams, tādi, kas atmet ar roku, bet citi ir ļoti pacietīgi un mērķtiecīgi iet uz priekšu. Laikam viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Ja ir vēlēšanās, viss notiks,” spriež galvenā tehnoloģe Ilze Tamaša, kas “Ogres trikotāžā” strādā jau 18 gadus. “Ja aplūko sākumā saražoto daudzumu ar šābrīža apjomu, varu droši teikt, ka progress vērojams katru mēnesi, taču mācīties vēl joprojām vajag. Kā darbiniekiem teicu jau kursu laikā – lai kļūtu par labu ketelētāju, nepieciešams pusotrs gads,” norāda I.Tamaša.
Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāle janvārī atkal organizēs kursus, kuros varēs apgūt šūšanas iemaņas. Interesenti joprojām var pieteikties šīm mācībām. Ar aģentūras atbalstu ir apmācītas jau divas grupas.
