Lizuma pagasta zemnieki Biruta un Modris Reiznieki pērn no Holandes iegādājas divas jaunas kartupeļu šķirnes ‘Red Star’ un ‘Latona’.
Lizuma pagasta zemnieki Biruta un Modris Reiznieki pērn no Holandes iegādājas divas jaunas kartupeļu šķirnes ‘Red Star’ un ‘Latona’. Šoruden viņi atzīst, ka jaunās šķirnes sevi ir attaisnojušas, jo kartupeļu raža ir laba.
“Šogad kartupeļus iestādījām 3,5 hektāru lielā laukā. Audzējam savām vajadzībām un tirgum. ‘Latonas’ un ‘Red Star’ sēklu cena bija augsta – viens kilograms izmaksāja 26 santīmus. Esam apmierināti, jo kartupeļi ir garšīgi, miltaini,” uzskata saimniece Biruta.
Viņa atzīst, ka ‘Red Star’ ir ražīgi. “Kad šo šķirni pirmo reizi iestādījām, jau jūlijā nopļāvām lakstus, lai nepāraug sēklas kartupeļi, ieguvām 300 centnerus no hektāra. Arī šogad, kaut arī laika apstākļi bija slikti, kartupeļu raža būs līdzīga. Vēl kartupeļus neesam rakuši, bet cik esam pašu vajadzībai ņēmuši, tad zem viena laksta ir pat trīsdesmit vidēji lieli bumbuļi, savukārt ‘Latonai’ viens stāds devis apmēram 15 lielus bumbuļus,” saka B. Reizniece.
Viņa uzskata, ka kartupeļiem nebūtu tik laba raža, ja tie trīs reizes nebūtu migloti. “Pret lakstu puvi var cīnīties tikai ar miglošanu. Bija viens mirklis, kad miglošana bija pēdējā iespēja glābt iestādīto. Protams, tas viss maksā, bet pretējā gadījumā nav jēgas stādīt, nav jēgas ieguldīt darbu,” saka B. Reizniece.
Kartupeļiem laba cena
Viņa norāda, ka šī vasara nav bijusi labvēlīga kartupeļiem. “Pavasarī ielejā daudzi stādi noslīka. Vēlāk tika aizkaltēti. Tomēr kartupeļi ir, un tiek plānots, ka šogad cenas būs augstākas,” saka B. Reizniece.
Tagad kartupeļi tiek iepirkti par astoņiem santīmiem kilogramā. “Tā ir laba cena, jo divus gadus pēc kārtas ziemā kartupeļus tirgojām par četriem santīmiem kilogramā. Sarēķinājām izdevumus un ienākumus un atzinām, ka peļņas nebija. Pērn šajā laikā kartupeļu cena jau bija krietni zemāka, un tas liek cerēt, ka šogad būs peļņa par padarīto un ieguldīto darbu,” iecerēs dalās B. Reizniece.
Reiznieki izaudzētos kartupeļus realizējot Rēzeknē, Balvu un Gulbenes tirgū. “Ziemā viens no ikdienas darbiem ir kartupeļu šķirošana. Tirgum nevar ar dakšām sagrābt kartupeļus. Tas ir roku darbs, jo cilvēkam ir tiesības izvēlēties skaistākos, veselākos un tīrākos kartupeļus. Vizuālais iespaids pircējam ir svarīgs,” uzskata B. Reizniece.
Graudaugus realizē Kalsnavā
“Šogad graudaugus iesējām 50 hektāros. Esam iecerējuši audzēt graudaugus un jau šajā rudenī iesēt 50 hektārus ziemāju. Tos realizējam Kalsnavas spirta rūpnīcā, kur šogad iepērk par 4,8 santīmiem tonnā. Tas ir par vienu santīmu mazāk nekā pērn. Zemnieks to izjūt. Sējam ziemas kviešus ‘Krista’ un ‘Mironovskaja’. Audzējam tritikāli ‘Disko’, kas Latvijā ir samērā jauna kultūra. Spirta tirdzniecībā iecerēts tritikālei paaugstināt cenu, jo līdz šim visiem graudaugiem tā bija vienāda. Šķiet, ka būs nopietnāk jāpievēršas tritikāles audzēšanai,” uzskata B. Reizniece.
Šogad no graudaugiem Reiznieku saimniecībā ievākts 38 līdz 40 centneri no hektāra. “Raža mūs apmierināja, jo citus gadus kviešu ir bijis mazāk. Dzīvojam tikai no tā, ko dod zeme. Citu ienākumu nav. Tādēļ, nodarbojoties ar lauksaimniecību, pamazām var attīstīties. Nepieciešams liels darbs un līdzekļi tehnikas iegādei,” saka lizumniete.
Laukus apstrādā paši
B. Reizniece stāsta, ka saimniecībā turot 11 slaucamas govis un teles. Kopā ir 25 liellopi. “Laukus apstrādājam ar savu tehniku. Ir kombains, kartupeļu kombains, arkls, kultivators. Vienīgais trūkums, ka mums nav savas kaltes un transporta, ar ko graudaugus aizvest. Zemnieks ir atkarīgs no dabas. Mēs varam domāt vienu, bet laiks izstrādā jokus, un bieži vien peļņa iet secen. Nesen nokultivējām laukus, domājot, ka nākamajā dienā sēsim ziemājus. Sākās lietus. Tas nozīmē, ka viss darbs vējā, būs atkal jākultivē, jo zeme ir sablietēta,” stāsta B. Reizniece.
Izveido piena māju
Biruta un Modris Reiznieki piedalījās saimniecības efektivitātes kāpināšanas projektā.
“Veidojām attīstības plānu. Mūs atzina. Pašiem no projekta vērtības vajadzēja 20 procentus. Pārējo dāvināja valsts. Uzcēlām piena māju. Tagad tajā ir jauns piena dzesētājs. Pienu realizējam “Cesvaines pienam”. Mūsu pienam ir augstākā šķira. Tas nozīmē, ka maksā par diviem līdz 2,5 santīmiem par litru vairāk. Vīra sapnis ir iegādāties “Valmetu”, arī graudu kalte būtu vajadzīga, lai paši esam noteicēji par izaudzēto. Pa drusciņam kaut kas katru gadu nāk klāt un kaut ko izdodas izveidot. Atliek vien strādāt,” saka B. Reizniece.
