Daukstu pagasta “Gruzīšu” māju saimnieks Andrašs Fazekašs aizvien noteiktāk izvirzās par vienu no vadošajiem vīnogu selekcionāriem Latvijā.
Daukstu pagasta “Gruzīšu” māju saimnieks Andrašs Fazekašs aizvien noteiktāk izvirzās par vienu no vadošajiem vīnogu selekcionāriem Latvijā. Turpmāk viņš darbosies Dobeles Izmēģinājumu un selekcijas stacijas paspārnē.
Andraša veikumu jau novērtējuši arī ārzemju lielākie vīnogu audzētāji. Par viņa darbību stāstīts dažādos preses izdevumos un grāmatās. Septembra vidū “Gruzīšos” ieradīsies plaša ārzemju vīnogu audzētāju un selekcionāru grupa, lai apzinātu Andraša darbību Latvijā un turpmākās sadarbības iespējas.
“Tas būs pieredzes apmaiņas brauciens, ko organizē Vīnogu audzētāju klubs. Kopā ar vīnogu selekcionāru Andri Dišleru un kluba prezidentu Gvido Dobeli būs arī vīnogu audzētājs un meloņu selekcionārs Ēvalds Piļka, kā arī zviedri, norvēģi un igauņi,” stāsta A.Fazekašs.
Viņš lepojas, ka ārzemju viesi te nebūs pirmo reizi, jo pavisam nesen ar Andraša darbu iepazinušies arī amerikāņi. Sarunas risinātas par selekcijas darbu, par progresīvajām vīnogu šķirnēm ar pārsteidzoši fantastisku garšu un sala izturību, par vīna dārza izveides iespējām.
Ceļ godā pagastu
“Ungāru draugi uz mani ir dusmīgi, ka darbību izvēršu Latvijā, nevis dzimtenē, bet te ir mana ģimene, te esmu tik ilgi dzīvojis, kur vairs aiziešu. Esmu pieņēmis Latvijas pilsonību. Solīju viņiem, ka ungāru vārdu un godu Latvijā neapkaunošu,” saka selekcionārs un atceras laiku, kad sācis pievērsties selekcijai, cik daudz vajadzējis, lai viņu pamanītu un sadzirdētu. Virzīšanās uz apzinātu mērķi notikusi lēnām, pamazām.
“Priecājos, ka Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms ir ieinteresēts tajā, ko daru. Viņš ir gatavs palīdzēt pārvarēt dažādus šķēršļus, jo mans veikums dara godu arī viņa vadītajam pagastam. Kāpēc lai Daukstu pagasta vārds neskanētu Latvijā un aiz valsts robežām?” lepojas Andrašs.
Pastiepjas par 12 centimetriem
Pagaidām Andrašam vēl nav tik apjomīga vīna dārza kā Sabilē, bet viņš domā, ka tāds noteikti būs, tāpat kā apjomīga siltumnīca hibrīdu audzēšanai, laboratorija un vismaz divi strādnieki, kas palīdz tikt ar visu galā, kā arī grāmatvedības speciālists.
“Lieta kļūst nopietna,” joko selekcionārs. “Ja gribu iziet pasaulē, tad jābūt tāpat kā Eiropā,” viņš saka. Par katru vīnogulāju, hibrīdu un ogu ķekaru Andrašs var stāstīt stundām ilgi, apzinoties, ka klausītājs daudzko nesaprot, jo vīnogu audzēšana neaprobežojas ar “iestādi” un “gaidi”. Tā ir zinātne, kam jāatdod sirds.
“Vai zināt, ka vīnogulāja dokuments, tāpat kā cilvēkam pase, ir pirmā apakšējā lapa? Ja hibrīdam tā ir gaiša, arī ogas būs gaišas, ja iesarkana vai pat tumša, ogas būs tumšas. Vai zināt, ka vīnogulājs diennaktī izaug 12 centimetru, ka, no sēklām vai spraudeņiem audzēts, tas sāk ražot jau trešajā gadā, ja vien ir labi aprūpēts,” Andrašs jautā un pats atbild.
Piemīt bioloģiska vērtība
“Vīnogas pasaulē atzītas par vienām no visvērtīgākajām ogām, tāpēc tās audzē pusotru reizi vairāk nekā ābolus. Vīnogas lietojamas uzturā gan svaigas, gan izmantojamas dažādu pārtikas produktu ražošanā. Vai zināt, kā garšo īsts vīnogu vīns? Apmēram 80 procentus no pasaulē ražoto vīnogu daudzuma izmanto vīna ražošanā, septiņus procentus vīnogu kaltē un tikai 12 procentus ogu izmanto svaigā veidā,” stāsta Andrašs. Viņš skaidro, ka zinātnieki izpētījuši, ka cilvēkam gadā jāapēd no 65 līdz 70 kilogramiem dažāda veida vīnogu. No desmit līdz 15 kilogramiem tās var būt svaigas vīnogas, bet kilograms – kaltētas. Jāizdzer trīs litri vīnogu sulas, jo vīnogām ir plašs ķīmisko vielu sastāvs. Arī selekcionārs uzturā lieto daudz vīnogu un bilst, ka šobrīd par veselības problēmām nesūdzoties.
Saldumā pārspēj cukurbietes
Arī šo pārliecību selekcionārs guvis nepārtrauktā darbā. Viņš stāsta, ka labāko šķirņu vīnogas satur ievērojamu cukura daudzumu, tāpēc pārspēj pat cukurbietes un cukurniedres. “Atšķirībā no citiem cukuru saturošiem augļiem un ogām vīnogās ir liels daudzums glikozes un fruktozes. Tas nosaka ogas ārstniecisko vērtību. Vīnogās ir daudz organisko skābju, kuru daudzums ogās palielinās, tās audzējot ziemeļu rajonos. Cukuru un skābju attiecība vīnogās ir galvenais faktors, kas nosaka to vērtību,” stāsta A.Fazekašs.
Viņš slavē arī bagātīgo minerālvielu saturu vīnogās, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Piemēram, vīnogām piemīt pretiekaisuma iedarbība, tās veicina organisma pretestību dažādām slimībām, kā arī padara elastīgāku ķermeņa ādu.
Sarūpē vitamīnus organismam
Vīnogas satur kalciju, magniju, dzelzi, kobaltu, alumīniju, cinku, boru, hromu un citas vielas, kā arī virkni dažādu vitamīnu un bioloģiski aktīvu vielu, bez kurām nav iedomājama organisma funkcionēšana. Selekcionāra mērķis ir izveidot tādas vīnogu šķirnes, kas labi pārziemotu klimatiskajos apstākļos, kur gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka nekā dienvidu rajonos, lai rastu līdzsvaru ogu bioloģiskajā sastāvā. Viņš procentuāli pierāda teoriju, ka vienlīdz vērtīgas vīnogas iespējams iegūt gan dienvidu, gan ziemeļu rajonos. “Īpaši vērtīgas ir vīnogu šķirnes un hibrīdi, kam ir izteikts ogu krāsojums. Piemēram, ‘Zilga’, ‘Guna’, ‘Vidzemes skaistule’ un citas.
Piemīt ārstnieciska iedarbība
“Jau 19.gadsimtā zinātniski tika pierādīta vīnogu ārstnieciskā iedarbība. Klīniski to pārbaudīja ārstniecības iestādēs. Pirmie kūrorti, kur veselības uzlabošanā izmantoja vīnogas, parādījās Šveicē, Francijā, Vācijā un Itālijā, kā arī Krievijā. Šodien vīnogu terapiju plaši izmanto fiziski novājinātu cilvēku ārstēšanā. Vairākās valstīs vīnogu terapiju lieto tādu slimnieku ārstēšanā, kas pārcietuši smagas operācijas, kas slimo ar tuberkulozi,” stāsta vīnogu audzētājs.
Izrādās, ka vīnogas iesaka arī tajos gadījumos ja ir kāda nieru kaite vai sirds nepietiekamība, bet ilgstoša vīnogu lietošana uzturā regulē arteriālo spiedienu. Savukārt vīnogu sula palīdz neitralizēt dažādas kaitīgas vielas, kas nokļuvušas zarnu traktā, kā arī veicina nieru darbību un žults izdalīšanos.
“Diezin vai ir zināms, ka vīnogu sulu pēc tās barības vielu vērtības salīdzina pat ar mātes pienu,” A.Fazekašs pierāda vīnogu vērtību. Viņš nenoliedz tautas medicīnu, tāpēc iesaka vēl negatavu vīnogu sulu lietot kā temperatūru pazeminošu līdzekli, kā arī pret angīnu. Savukārt rozīnes palīdzēs tad, ja ir klepus vai urīnpūšļa iekaisums.
“Ja vīnogulāja lapas aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties, tad ar šo novilkumu var skalot iekaisušu kaklu, bet novārījums, kas gatavots no vīnogu lapām, kas vāktas pirms vīnogulāja ziedēšanas, palīdz hipertoniskās slimības gadījumos,” stāsta A.Fazekašs. Viņš nenoliedz, ka arī neliela deva laba vīnogu vīna spēj būt tonizējoša.
Par vīnogu selekciju un to vērtīgajām īpašībām selekcionārs var runāt stundām ilgi, jo tā ir viņa pasaule. “Kā es varu dzīvot šinī skaistajā zemē Latvijā, ja neveidošu jaunas vīnogu šķirnes. Tikai tas jādara ar patiesu sirds mīlestību,” saka A.Fazekašs.
