Lai rastu pareizu un visiem vēlamu problēmas risinājumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nepieciešamas diskusijas, kurās, uzklausot dažādus viedokļus, izkristalizējas pareizs lēmums.
Lai rastu pareizu un visiem vēlamu problēmas risinājumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nepieciešamas diskusijas, kurās, uzklausot dažādus viedokļus, izkristalizējas pareizs lēmums.
Teiktais attiecināms arī uz piena ražotāju nozari, jo pārrunu rezultātā tapis zemkopības ministra Mārtiņa Rozes rīkojums “Par valsts atbalstu piensaimniecības nozares stabilizēšanai”, kas paredz papildu valsts atbalsta piešķiršanu pēc citiem principiem salīdzinājumā ar līdz šim veiktajiem valsts atbalsta pasākumiem piena rūpniecības nozarē.
Diemžēl ne vienmēr cilvēkiem ir viegli pieņemt jaunus lēmumus, tāpēc jaunie valsts atbalsta nosacījumi izraisījuši diskusijas starp nozarē strādājošajiem ražotājiem un pārstrādes uzņēmumu darbiniekiem, tomēr kopumā tie ir demokrātiski, jo ļauj pretendēt uz valsts atbalstu plašam saņēmēju lokam.
Jaunie piensaimniecības nozares stabilizācijas pasākumi paredz tiešos maksājumus piena ražotājiem. Lai gan par katru Piena reģistrā reģistrēto piena tonnu laikā no 1.maija līdz 31.oktobrim ganāmpulku īpašniekiem piemaksās tikai piecus latus, tas ir labāk nekā nekas. Ieguvēji būs arī piena pārstrādes uzņēmumi, kuri saņems subsīdijas par kvalitatīva piena iestrādi piena produktos. Kopumā 2,5 miljoni latu, kas piešķirti piensaimniecības nozares stabilizācijas pasākumiem, nav maz.
Atbalsta arī mazos produktu ražotājus
Sākotnēji iebildumi par ministrijas lēmumu bija tiem, kas uzskatīja, ka nav pareizi atbalsta līdzekļus piešķirt nevis par saražoto produkciju, bet gan visiem piena produktus ražojošiem uzņēmumiem, kas iepērk un izmanto vietējo piena ražotāju augstākās un pirmās šķiras pienu. Iespējams, izmantojot pretenziju vairogu, tā bija lielo piena pārstrādes uzņēmumu cenšanās būt un arī turpmāk palikt lieliem, aizmirstot par mazo pārstrādes uzņēmumu nozīmi. Pirmo uzskats bija, ka mazos piena ražotājus nav vērts atbalstīt, jo viņi, lūk, neražo produkciju eksportam. Neražo, bet pastāv arī vietējais tirgus, kas nav iedomājams bez piena produktiem. Tieši vietējā tirgus noturēšanā noteicoša ir produkcijas dažādība, bet to nodrošina galvenokārt mazie pārstrādes uzņēmumi, tāpēc tie ir pelnījuši saņemt valsts atbalstu. Turklāt papildus valsts atbalsta nosacījumi paredz arī noteiktas piena iepirkuma cenas nodrošināšanu visiem piena ražotājiem Latvijā, bet pārstrādātājiem maksās tikai par noteiktas kvalitātes produkciju.
Liks strādāt naudai
Būtībā lielajiem uzņēmumiem nebūtu iemesla uztraukties, ka valsts neatbalsta to produkcijas ražošanu, jo līdzekļu sadales sistēma lielāko daļu finansējuma ļauj saņemt tiem uzņēmumiem, kuri iepērk lielāku kvalitatīva piena apjomu, ko izmanto lielākoties eksporta produkcijas ražošanai. Tas nozīmē, ka nauda strādās, lai palīdzētu vasaras sezonā eksportēt lieko produkciju. Jaunā nozares atbalsta politika palīdzēs veiksmīgāk attīstīt Piena reģistra darbības precizitāti, kas nepieciešama, lai piena nozarē ieviestu kvotas. Bet tikai kvotu precīza sadale spēs garantēt Latvijas piena produktu ražotāju spēju konkurēt Eiropas Savienībā.
Vietējais patērētājs nav sliktāks
Pozitīvi vērtējama Zemkopības ministrijas nostāja, ka valstij jāatbalsta ne tikai uzņēmumi, kas eksportē produkciju, bet arī tie, kas ražo vietējam tirgum. Kāpēc lai Latvijas pārtikas produktu patērētājs būtu sliktāks par ārzemnieku? Tikai šajā gadījumā, kā norāda arī zemkopības ministrs, ir būtiski rast kompromisu gan starp eksportējošo uzņēmumu biznesa interesēm, gan mazāko piena pārstrādes uzņēmumu un piena produktu patērētāju interesēm. Ka tās vairāk vai mazāk ievērotas, liecina jaunie piensaimniecības nozares stabilizācijas nosacījumi.
