14. Viņa ir uzticama, pazīstama no seniem laikiem, darbā rūdīta, ar nepieciešamo izglītību. Īrisas ieteikto kandidatūru Larisa atbalstīja.
14.
Viņa ir uzticama, pazīstama no seniem laikiem, darbā rūdīta, ar nepieciešamo izglītību. Īrisas ieteikto kandidatūru Larisa atbalstīja. Dzidra šim priekšlikumam piekrita bez pārdomām: viņas vecumā tā ir necerēta izdevība, kad apkārt tik daudz jaunu cilvēku, kas varētu likties visādā ziņā izdevīgāki. Tā viņa drīzāk aizmirsīs nepiepildītos zemnieces sapņus, sāks pelnīt, un dzīvei būs jauns saturs. Izdevība sevi apliecināt iekrita tikpat kā rokās. Vai nu tagad, vai nekad… Nebūs taču grūtāk kā siena pļavā vai lopu kūtī, un šinī darbā elpa neaizsitīsies kā savā laikā kāpjot Dālderkalnā ar pilniem ūdensspaiņiem rokās.Varbūt arī Linda piepalīdzēs savās brīvdienās, ja tiešām viņa netiks galā? Tagad Karlīne ir jau tik liela, ka der apdomāt iespēju sūtīt viņu bērnudārzā. Tas varbūt ir pat labāk nekā pastāvīgā bērna vazāšana no vienas vietas uz otru, kad aukļi mainās Lindas dežūru dienās. Tagad rudens darbi, tad vēl kas cits agrāk nepaspētais…to visu var padarīt, ja ir gribēšana, arī strādājot algotu darbu. Katrā ziņā arī mazbērnam pārdevēja omīte būs tīkamāka, nekā zemniece ar mūžīgo tik uzbāzīgo apkārtējiem lopu kūts aromātu drēbēs un matos, un Karlīne, savas roķeles ap viņas kaklu apliekot, vairs neteiks: “Omīt, tu mirdi!”(smirdi).
Apsīši šo iespēju nedrīkst palaist garām, ja tagad viņi netiks uz zaļāka zara, tad jauna izdevība var nerasties. Vai viņi nav pelnījuši labāku dzīvi kā līdz šim? Nav zudis arī kontakts ar kaimiņos dzīvojošo māklinieka Haralda Aploka ģimeni. Haralda sieva Veronika joprojām ir banketu zāles un tagad arī restorāniņa – kafejnīcas pārzine. Abu dēls Uģis strādā Larisas veikalā par pārdevējuekspeditoru. Par mirušo apstāvētāju gan Veronika vairs reti piekrīt izpalīdzēt, tas priekš viņas, kaut bijušās aktrises, – ir smags pienākums. Pie šī amata pildīšanas viņa laikam bija ķērusies pārāk nopietni, jo pat vairākas dienas pēc kārtējā mirušā izvadīšanas nespēja pilnībā atslēgties, it kā pati būtu zaudējusi tuvinieku. Arī Aploku ģimene veido otrā Urdaviņas krastā mazā tūrisma uzņēmumu. Pār Latviju brāžās tūrisma bums. Nokavēt nedrīkst! Kopā ar kaimiņiem kooperējoties savu tiesu var katrs nopelnīt. Tā kā pilsētiņā nav viesnīcas, tā ir laba lieta. Apsīšu Irbes ar laiku arī var paplašināt piedāvājumus. Aplokiem jau vairākus gadus draugu un paziņu priekam kalpo moderna pirts ar atpūtas istabām. Tagad tikai jāveido piesaistoša reklāma. un jāķeras pie jaunā projekta izstrādāšanas. Jaunie laiki nes līdzi arī jaunu modi. Kaut gan tūrisms nebija nekas svešs arī agrāk, tagad šim maisam gals atkal vaļā. Ja ir pieprasījums, tad jāliek uz spēles viss, un Haraldam noder vecās pazīšanās un sakari, mākslinieki ar savu paziņu loku var radīt labu reklāmu.
Kad ciemos pie vecākiem atbrauc Ilga un Juris, notiek nopietna lēmumu pieņemšana, rezultātā arī viņi sāk domāt par pārmaiņām dzīvē: varbūt Bulduros nemaz nav viņu īstā vieta? Sevišķi Ilga vēlās atgriezties mājās, līdzko būs pabeigtas studijas. Varbūt te debesīs mirdz tā laimīgā zvaigzne, zem kuras viņiem būs lemts radīt savu bērniņu? Dzimtajā pusē Ilgai ir tāda stabilitātes sajūta, kādu viņa neizjūt nekur citur. Pat ciemos atbraukusi viņa saka, ka zemes pievilkšanas spēks te ir pavisam citādāks nekā viņu dzīvesvietā. To viņa it kā pa jokam apgalvo Jurim, kad viņi abi, izgājuši ārā, Irbju pagalmā vēlā vakarā klausās, kā augstajā debesu pagalmā aizlidojošās dzērves guldzina atvadas, soloties atkal atgriezties savās ligzdošanas vietās citgad. Šeit sākās abu romantiskā mīlestība, bet bez dzīves piepildījuma – bērniņa – tā var būt tikai kā sausziedu buķete pie griestu sijas, kas ziemā nes atmiņas par ziedēšanas laikiem. Ja jau dažādi astrologi un ekstrasensi piegriež tik lielu vērību cilvēka dzimšanas dienai un stundai, likteņa zīmes skaidrojot, tad kāpēc bērna ieņemšanas procesā gan nevarētu domāt par vietas nozīmi to radot? Ilga no savu paziņu vidus zina vairākus gadījumus, kad dzīvesvietas maiņa nākusi par labu.
