Romantiski tiltiņi pār upīti, moderna pirts ar visu vajadzīgo aprīkojumu, dekoratīvi svešzemju augi puķu dobēs un podos, zivkopība makšķernieku priekam – dažādi tīkli un tīkliņi, makšķerkāti, tas viss tagad Urdaviņas krastā.
35.
Romantiski tiltiņi pār upīti, moderna pirts ar visu vajadzīgo aprīkojumu, dekoratīvi svešzemju augi puķu dobēs un podos, zivkopība makšķernieku priekam – dažādi tīkli un tīkliņi, makšķerkāti, tas viss tagad Urdaviņas krastā, un neviens neprasa, kad sāksies peļņas laiks un kā iecerētais īstenosies. Galvenais, lai konkurenti neapsteidz un neparedz tavu nākamo gājienu uz priekšu. Ar savu pieredzi tagad neviens neplātās, tas ir komercnoslēpums.
Larisai Linda nopin viskrāšņāko kroni: viņai piestāvēs sarkanā āboliņa ziedi ar pamīšus iepītajiem jasmīnu ķekariem, kas šogad saziedējuši īpaši bagātīgi. Vīriešiem paredzēti ozzollapu kroņi. Kur Lindai bija prāts šo darbu vienai uzņemties? Jau daudzas stundas viņa lasa ziedus un zariņus, pin un pin, pie reizes domādama savu domu par dzīvi, nākotni. Tagad viņa strādā Salienas veikaliņā, kas ir septiņu kilometru attālumā no pilsētiņas, un viņas darba partneris ir Aploku jaunākais dēls Uģis – jau pieredzes bagāts tirdzniecības darbinieks, kas Larisas veikalu tīklā strādā no pirmā veikala atvēršanas. Liekas, viņi ir jau sastrādājušies. Uģis ir tā tipa vīrietis, kādi Lindai imponē: blonds, gara auguma, smalkiem sejas pantiem. Savstarpējās simpātijas, nenoliedzami, pastāv. Tikai atkal nevilties! Kārlis viņu arī pēdējā laikā neapsargā. Šinī vasarā – pēc Lauksaimniecības universitātes pirmā kursa beigšanas – viņš devies pie kāda drauga uz Latgali, pirms tam gan atstājot Lindai īsu vēstulīti: esot joprojām viņā ieķēries, cerot uz pretmīlu, jo neviena labāka par viņu Karlīnei un arī Lindai nebūšot. Aizbraucis, lai pārbaudītu savas jūtas. Tā domādams, viņš vada savu pirmo studentijas vasaru… Kārlis ir labs, tur nu nav vārdam vietas!
Lindai gribas nedomāt par nākotni, dzīvot šodienai, nav taču mūķenēs ierakstījusies? Varbūt ilglaicīgais vīrietis nav priekš viņas? Šīvakara ballītē viņa vēlās iztrakoties, kaut paflirtēt ar Uģi, izdejoties un aizmirsties. Tūliņ visi kroņi būs sapīti, vēl tikai sev jāizveido kāds oriģinālu ziedu veidojums pašas galvai. To Linda atrod birzītē: nārbuļi – pusindīgais, raibais lapaugs, tas ir tas, kura neparastums piesaistīs. Saule jau laižas aiz egļu meža stūra. Tikko Linda paspējusi pārģērbties vakaram, tā ar savu vabolīti un Veronikas viesu nama busiņu ierodas Larisa, Andrejs un galdu klājējas. Drīz pievienojas arī Veronika un Haralds. Viņi būs vakara vadītāji un rotaļnieki. Kārtojot galdus un pārskatot vakara gaitu, Larisa smiedamās stāsta, kā satraukumā jaukusi vārdus un pinusies savā runā, atklājot savu pirmo veikalu, nu jau tik daudzus gadus atpakaļ. Tagad viņa ir pavisam cita: pašpārliecināta, ar dzīves un darba pieredzi, nesen pabeigusi Turības augstskolu, pārvalda datorprasmi, papildinās angļu valodā, jo nekad nevar zināt, vai bez šīs prasmes dzīvē varēs iztikt. Gandrīz visu biznesā viņa ir sasniegusi ar saviem spēkiem. Ja nebūtu muļķīgās traumas, par kuras motīviem skaidrības nav līdz pat šim laikam, varbūt viņa būtu izgājusi arī par sievu pie Andreja, taču palikušās sekas grauj viņas kā sievietes pašapziņu: kliba viņa par sievu negribēja… Kāpēc otram uzspiest savu kroplību? Viņi ir tikai partneri.
