Atbildēt uz Ilgas jautājumu Linda nepaspēj, jo nāk Uģis, ar pārtikas turzām apkrāvies, šī saruna ar māsu ir jāatliek. Tomēr galveno Linda ir uzzinājusi. Kas zina, par ko lai viņi visi trīs tagad runājas, taču jau ne par māsas mīlestības grēku?
38.
Atbildēt uz Ilgas jautājumu Linda nepaspēj, jo nāk Uģis, ar pārtikas turzām apkrāvies, šī saruna ar māsu ir jāatliek. Tomēr galveno Linda ir uzzinājusi. Kas zina, par ko lai viņi visi trīs tagad runājas, taču jau ne par māsas mīlestības grēku? Uz brīdi iestājas neveikls klusums.
Taču Uģis ir jautrības pārpilns. Triec anekdotes, uzliek mūzikas disku. Pat Ilga kļūst jautrāka. Vēlīnās brokastis paiet varbūt pat labāk, nekā tad, ja Linda un Uģis būtu divvientulībā. Arī Ilga liekas nomierinājusies, vismaz ne tik uzkrūvējusies, kā atnākot. Pēterdienas izskaņa sanāk pavisam dīvaina. Valda jautrība. Kaut pār Ilgas galvu savilkušies cilvēku attiecību mākoņi, viņa par notikušo šobrīdi nedomā. Un vai vispār var paredzēt, kas notiks tālāk? Kas būs rīt, kas parīt, un vai par cilvēka jūtām ko var prognozēt? Ilga arī neko neparedzēja, tikai padevās dzīves straumei kā kādai stihijai, kas nāca no viņas pašas un izrādījās nevaldāma. Linda atceras vecāsmātes teikto: cilvēks gan domā, bet dara Dievs.
Vēlāk, kad māsas paliek divatā un atgriežas pie pārtrūkušās sarunas, neko prātīgu arī Linda māsai nevar ieteikt, viss viņas dzīvē liekas pār mēru sarežģījies. Jāgaida sirds izlemtais, svešs padoms te nederēs. Laiks visu noliks pa vietām.
14. Jauno attiecību beigas?
Viss Linda dzīvē rit mierīgi un bez liekām ilūzijām. Viņa pamazām nojauš, ka būs īsāku vai garāku laiku Uģa mīļākās statusā. Viņi mīlējas, kad vēlas un kur vēlas. Viņu attiecības ir tik dabīgas, un ne viens ne otrs neprasa, kas būs rīt vai nākošgad. Ir vasara, katra pļaviņa un upes ieloks pieder tikai viņiem diviem vien… Uģis ir pieklājīgs, pakalpīgs un izpalīdzīgs arī veikala darbos, tomēr ne tāds, kādu Linda bija viņu iedomājusies. Viņam arī ir savi radziņi. Galu galā priekš Lindas tas ir labāk nekā bez drauga. Uģis ir viņai sniedzis daudzas mīlas mācības, jo viņš nav vakarējais, naivais zēns, kas sievieti saticis pirmoreiz. Kaut ko nožēlot Lindai liekas stulbi. Jaunība paies uz neatgriešanos, un īstais, kas skubina uz precībām vai nopietnām attiecībām, var neatrasties. Linda ir māte, un kurš vīrietis ir gatavs būt svešam bērnam tēva vietā? Uģis šim uzdevumam ir pilnīgi nepiemērots. Liekas, viņš pat no Karlīnes izvairās, un arī bērns skatās uz viņu caur pieri, aizdomīgu konkurentu mātes mīlestībai sajūtot.
“Nav ko nožēlot to, ko nevar labot!” Linda nolemj. Viss ir labi arī bez nākotnes ilūzijām: mīļākās statuss viņu šodien apmierina.
Tad Salienas veikalā kādu dienu ierodas Zigurds. Par viņu Linda kādu laiku bija piemirsusi, likās, kā ūdenī iekritis: ar zvaniem netraucēja un arī nerādījās. Nu viņš ir klāt visnepiemērotākajā brīdī. Ir pusdienlaika beigas. Uģis vēl nav atgriezies no peldēšanās, ko pēdējā laikā tā iecienījis. Dienas ir sutīgas un veikalā karstums uzdzen nogurumu. Linda sēž ērtā krēslā, pēc pusdienām padzērusi kafiju, pat relaksējoties piesnaudusies, baudot atpūtas brīdi. Kājas ir jātaupa, tāpēc viņa tās palutina, saceļot uz ērtā blakuskrēsla vismaz pusdienlaikos. Uz neatlaidīgajiem klauvējieniem sākumā viņa cenša nereaģēt, vēl taču ir pusdienlaiks un nevienam nav jātraucē pārdevējs viņam atvēlētajā svētajā atpūtas brīdī. Arī veikala žalūzijas ir aizvērtas. Taču klauvētājs ir neatlaidīgs. Pa nelielo spraugu, kas palikusi starp logu un rāmi, Linda ir pamanīta, un arī viņa klauvētāju atpazīst: tas ir Zigis! Varbūt kas svarīgs sakāms, ja jau tā dauzās? Linda ceļas un ver durvis. Varbūt atvedis alimentus meitas uzturam?
Zigurds izskatās nelāgi: pelēcīgu ādu, novājējis. Ienācis veikalā aplaiž skatienu apkārt, ieskatās noliktavas telpās, kā kaut ko meklējot vai pārbaudot, un aiz izteiktā: čau! uzreiz nekas neseko. Pauze ievelkas. It kā tā būtu viņa parastā veikalā ieskriešanas reize. Kur tas laiks, kā nav redzēts! Linda vēro savu bijušo un arī klusē: tie nav nekādi labie vēji, kas viņu atpūtuši.
“Redzu, ka esi viena. Tā arī cerēju!”
“Pagaidām viena, jo līdz pusdienlaika beigām vēl desmit minūtes. Vai nāc kā pircējs? Veikals – kā redzēji, ir ciet.”
“Esmu atkal vietējais. Te būs arī mana iepirkšanās vieta. Redzēsimies, vai nu tev tas patiks vai ne.
