“Šodien iegriezos parunāties par dzīvi. Mēs ar mammu taisāmies “Ziedulejas” atkal atpirkt, naudu, kad māju pārdeva, viņa nolika bankā, tas ir vienkārši: viens, divi un māja atkal mūsu.
39.
“Šodien iegriezos parunāties par dzīvi. Mēs ar mammu taisāmies “Ziedulejas” atkal atpirkt, naudu, kad māju pārdeva, viņa nolika bankā, tas ir vienkārši: viens, divi un māja atkal mūsu. Varēsi Karlīni, uz darbu braucot, kādreiz pie mums atvest, lai padzīvojas.”
“Labi, labi, to es jums neliegšu. Kā ir ar tavu veselību? Izskaties nervozs.”
“Paldies par komplimentu! Nesen biju uz kontroli: nekā ne laba, ne slikta. Viss rit tālāk, jo mans pulkstenis ir ieslēgts… daudz laika nav!… Skat, tavējais atgriežas!”
Zigurds ir pamanījis Uģi, kas vaļēju kreklu, izspūrušiem matiem izkāpj no mašīnas.
“Vai tevi arī pie stūres laiž? Agrāk tev patika braukt pašai,” Zigis tincina. Viņa balsī Linda saklausa to kašķīgo toni, kas pēdējā laikā bija piemirsies.
“Es labāk gribu, lai mani ved, ja mašīna nav mana,” Linda šai tukšajai sarunai grib ātrāk pielikt punktu.
“Varbūt iepazīstināsi? Mamma, kad bijusi iepirkties, noskatījusies, ka jūs varen labi saprototies.”
Uģis ienāk, kreklu aizpogādams un matus glauzdams: “Pusdienlaiks cauri! Foršs ūdens! Skatos, tev jau pircēji!” Linda jūtas muļķīgi, tomēr saņemas, jo viņa taču neko ļaunu nav izdarījusi, tikai runājusies ar Zigurdu pavisam īsu laiku. Vai Uģim kas būtu pretī? Iepazīstina abus, kā tas pienākas. Vīrieši tikai pavirši paskatās viens uz otru. Protams, neko citu arī Linda necer sagaidīt. Kāda gan Uģim daļa gar viņas pirmo vīru! Varēja arī neiepazīstināt.
“Vai tu, Zigurd, kaut ko arī pirksi?” Linda vaicā.
“Divus polšus un kilogramu desu uzkodām,” Zigis saka, un Linda uzreiz nesaprot, vai viņš joko vai patiesi tas ir jāpasniedz. Gaisā jūtams kāds aizdomu pilns satraukums. Neliekas, ka viņa nāciena mērķis ir alkohola un desas vajadzība. Bez kādas pauzes viņš griežas pie Uģa. Viņam adresētais Lindu pilnīgi šokē: “Jūs laikam nezinat, ka esmu HIV vīrusa nēsātājs. Linda nav teikusi? Man atliek tikai ar alkoholu dezinficēt iekšas.”
Uģis, liekas, teikto nav sadzirdējis, kārtojot aukstuma vitrīnā saldējumus.
“Ko lūdzu?” viņš pārprasa. Zigis pieiet tuvāk vaicātājam: “Esmu AIDS kandidāts, tas ir pilnīgi skaidrs, mans dzīves ceļš drīz vedīs uz kapiem. Vai tad Linda to ir noklusējusi? Kā bijusī medmāsiņa viņa to var jums saprotamā veidā izklāstīt, pati gan esot pārbaudījusies, jums taču, kā es saprotu, ir attiecības.”
Nekādu šaubu vairs par patiesajiem Zigurda ierašanās iemesliem Lindai nav. Tā ir kārtējā reize, kad var “pakrist” uz Lindas nerviem. Nāciena programma ir iepriekš iestudēta. Ko viņš runā? Kas notiks tālāk? Ko vēl ieradies pateikt? Par laimi, sāk nākt pircēji, Uģis ir aizņemts ar tiem un, visdrīzāk, teikto nav pilnībā aptvēris. Zigis, no Lindas paņēmis prasīto preci un samaksājis, iziet, piebilstot, ka drīz atkal kā vietējais ieradīšoties. Savu ir panācis.
Kaut darba laikā nekas nemainās, klikšķ kases aparāts, nākas apkalpot pircējus, Uģis liekas citādāks nekā parasti – nerunīgs un saīdzis. Tas viņam nav raksturīgi. To jau Lindai vajadzēja paredzēt, ka Zigis agri vai vēlu var parādīties, lai Lindai iegrieztu, izjauktu attiecības, iemaisītos atkal viņas dzīvē. Runāt par tādām tēmām kā AIDS un HIV nav vienkārši, un vēl grūtāk ir saprast lietu patieso kārtību. Vai Uģis ir pārliecināts, ka viņa ir vesela un droša partnere, ka iepriekšējā kopdzīvē viņa nav inficējusies? Tas viss ir tik nepatīkami! Te būs vajadzīgs laiks un prasme visu izstāstīt, lai Uģis neko nepārprastu.
“Aizbrauksim uz “Aplokiem”, es domāju, ka mums ir jāizrunājas,” viņš saka, kad viņi tuvojas Silainei. Linda piekrīt. Karlīni no dārziņa atvedīs Jānis, rīt ir sestdiena un darbā īsā diena. Var arī pa nakti palikt “Irbēs”, kā viņi kopš attiecību sākšanās ar Uģi bieži dara. Vecāki meitu saprot – viņai jāveido sava privātā dzīve -, un tiek ar Karlīni galā itin labi.
“Aplokos” rosās Haralds. Viņš īpašu uzmanību jaunajiem nepievērš – tā viņu ģimenē ir pieņemts, katrs dara savu un, brītiņu patērzējis nenozīmīgus sīkumus, turpina ierastos darbus. Katru dienu Haralds meistaro ko jaunu, lai pārsteigtu atpūtniekus gan ar jaunām ārstnieciskām pirtsslotām, gan zvejas piederumiem. Pētot atpūtnieku gaumi, viņš ir atklājis daudz ko jaunievedamu. Iztapt katrai gaumei ir viņa likums. Haraldam tas padodas, un apkalpot tūristus ir gandrīz vaļasprieks, kas dod arī peļņu. Tūrisma sezona ir pašā plaukumā, un katrs jauninājums klientu piesaistei ir svarīgs. Dabas un Urdaviņas jaukumu baudītāju netrūkst, un nākas dažiem arī atteikt.
