Veikala izsistajā logā šūpojas žalūzijas. Ir uzlauzts veikals. Nevienu telpās neielaiž, tur tagad strādā policijas vīri, izvaicā lieciniekus, runājas ar abiem pārdevējiem, uzklausa dažādus minējumus, prasa, kas vakar vai agrāk licies aizdomīgs.
41.
Veikala izsistajā logā šūpojas žalūzijas. Ir uzlauzts veikals. Nevienu telpās neielaiž, tur tagad strādā policijas vīri, izvaicā lieciniekus, runājas ar abiem pārdevējiem, uzklausa dažādus minējumus, prasa, kas vakar vai agrāk licies aizdomīgs. Dienas laikā veikalā iepērkas tik daudz pircēju, taču nav bijis nekādu incidentu. Lielākais pārsteigums Lindai vakar bija Zigurds, taču tā bija viņas personīgā nepatika, neieradās taču, lai… Atbrauc arī Larisa un Andrejs. Kad darbinieki ieiet veikalā, izrādās, ka noliktavas telpas nav uzlauztas, tikai plauktos izsvaidītas preces, tīšām vai netīšām sasistas dažas pudeles, ar kečupu sasmērēts kases aparāts, jo tā slēdzene nav padevusies. Kopējais zaudējums ir neliels. Liekas te darbojies kāds huligāns. Kā iespējams lietisks pierādījums izmeklētājam acīs iekrīt cigaretes izsmēķis uz veikala kāpnēm, ko paņem ekspertīzei kopā ar pirkstu nospiedumiem no vitrīnām. Kādus simts metrus no veikala izmeklētājs pēta arī aizdomīgu riepu nospiedumus, liekas, ka vandalis bijis motorizēts. Veikalā nav ieslēgusies signalizācija, jo jau vakarā visā ciemata centrā nodzisusi strāva. To vietējie izskaidrojuši ar lielo vēju, jo tā gadoties itin bieži.
Pēc laiciņa kā no gaisa nokrituši ierodas abi brāļi Kārlis un Mārtiņš: viens no sporta nometnes, otrs no studentu vasaras gaitām. Uzzinot par notikušo, arī viņi ir gribējuši būt klāt izmeklēšanā. Kārlis, satiekot ilgi neredzēto māti, paceļ viņu uz rokām un kā kādu meiteni apgriež vairākas reizes riņķī, kā apliecinot, ka nekas tik traks taču nav noticis. Viņš tūliņ secina, ka nekas nav uztraukuma vērts. Arī Lindai viņš atrod mierinājuma vārdus un apņem viņu ap pleciem. Dēlu ierašanās un nelielie zaudējumi Larisu ir tiktāl nomierinājuši, ka var ķerties pie veikala sakārtošanas. Arī cieminieki ir aizgājuši savās gaitās, nekā intereses vērta te vairs nav. Darbinieki sakārto veikalu, lai jau rīt strādātu kā parasti. Lai nerastos līdzīgi gadījumi, Larisa un Andrejs spriež, vai veikalam nevajadzētu meklēt sargu.
“Man kā studentam te līdz mācību sākumam būtu īstā darbavieta. Īpašumu es sargātu apzinīgi un lielu atlīdzību neprasītu, kā jau mātei – darba devējai.” Kārlis tūliņ ir ar savu priekšlikumu klāt. Viņš šodien ir jautrs un rosīgs un pārvērš notikušo tādā kā jokā: cilvēki ir patrakojuši, izālējušies, bet to tālāk nedrīkst pieļaut. Viņš jau rīt esot gatavs sarga darbam.
“Esmu par daudz nervoza, lai naktīs domātu, kas ar tevi var notikt,” Larisa par to negrib ne dzirdēt. “Tu tādam darbam nederi, tas nav priekš tevis.”
Kārlis gan negrib padoties, taču Larisa visus viņa argumentus noraida: “Kā teicu, tā arī būs! Ja kāds sargās, tad ne jau tu. Pārdomāsim visu bez steigas mājās.”
Kad veikals sakārtots un visi brauc projām, Mārcis ieraušas mašīnā pie mātes un Andreja, bet Kārlis Lindu aicina braukt kopā viņa mašīnā. Linda ir ar mieru, jo Uģis visu dienu ar viņu nav runājis un joprojām izskatās sapūties, ko viņi tagad runās, ja vēl vakardienas sarunas nav pārdomātas. Lindai gan sāp pēkšņās Uģa uzvedības pārmaiņas, taču uzbāzties ar jautājumiem viņa negrib. Nav arī īstais laiks. Lai paiet kāda diena! Šodien bijis tik daudz satraukumu! Tomēr, kad pusceļā Kārļa mašīnu lielā ātrumā apdzen Uģis, Lindu sāk mākt nepatīkamas nojausmas: vai nu viņš šodien ir tikai greizsirdīgs, vai arī pieņēmis kādu lēmumu.
Mašīnā blakus Kārlim, braucot lēnā gaitā uz Silaini, viņi pārrunā dažādus sīkumus par veikala lietām, “Aploku” un “Irbju” tūrisma uzņēmuma veiksmēm, par šo un to. Tad Linda vaicā, kas jauns studentu dzīvē un ko Kārlis ir darījis savās vasaras gaitās. Viņi nav ilgi tikušies un tagad tik labprāt tērzē par visu, kas šinī laikā noticis. Par to, ka Uģis ir viņas mīļākais, Linda gan nesaka ne vārda, tas neattiecas uz Kārli. Vārds pa vārdam un Kārlis vaļsirdīgi atzīstas, ka papilnam baudījis studentu dzīvi, bijis arī savs laiks seksuālām attiecībām ar kādu pieredzējušu sievieti, kurai viņš ne pirmais, ne pēdējais. Lindai viņš varot stāstīt visu, kas bijis studentu dzīvē vasarā. Tas pēc tagadējiem dzīves kritērijiem neesot nekas īpašs.
Linda gan par to pabrīnās, taču, ja Kārlis tā ir izlēmis, kāda viņai tur daļa, tā ir Kārļa dzīve. Viņa tikai piebilst: “Nedomāju, ka tu esi tik vieglprātīgs! Es pat brīnos, ka tu tā viegli uztver seksu un varbūt nemaz nejuties iemīlējis?”
