50. Kad Jāņa mašīna izbrauc no Ziedulejām, ir jau tumšs. Augstu debesīs spoži mirdz zvaigznes un austrumu pusē lec apaļš mēness. Viņi brauc gandrīz klusēdami. Linda saprot, ka Austrai ir jāzina viss tas, ko viņa līdz šim par dēlu nav zinājusi.
50.
Kad Jāņa mašīna izbrauc no Ziedulejām, ir jau tumšs. Augstu debesīs spoži mirdz zvaigznes un austrumu pusē lec apaļš mēness. Viņi brauc gandrīz klusēdami. Linda saprot, ka Austrai ir jāzina viss tas, ko viņa līdz šim par dēlu nav zinājusi. Neziņa ir ļaunākais, kas var būt. Kad dēls aizgājis narkomānu pulkā, ir jau par vēlu visu atklāt, tomēr labāk to uzzināt tagad, nekā nekad. Viņai ir jāgatavojas vēl daudz ko pārciest. Tas ļaunākais vēl ir priekšā. Apstāšanās uz narkotiku ceļa ir grūta, diezin vai Zigurdam tas būs pa spēkam.
18. Es melošu…
Kad Ilga saņem ziņu, ka Juris drīzumā būs mājās un vairāk Zviedrijā neatgriezīsies, viņu sākumā pārņem panika. Domās viņa daudzas reizes ir iztēlojusies šo tikšanās brīdi, savu prieka vēsti vīram izpaužot un viņa atbildi gaidot. Tas var arī nebūt viegli. Tikšanās viņu mulsina. Vai viņa būs laba aktrise? Kāpēc gan aktrise? Viņa taču pati nav pārliecināta, vai topošā bērna tēvs ir viņas vīrs vai vienas nakts draudziņš – spermas donors Guntis? Par šo savu vājuma brīdi viņa sevi šausta visvairāk, taču tas ir noticis jau tik sen atpakaļ, tur neko vairs nevar labot. Dzīves teātrī turpmāk viņai būs jāspēlē grūta loma, jo citas izejas nav.
Nekad Ilga nav pratusi melot un dzīvē principā bijusi pret meliem, izlikšanos un divkosību. Viņa vienmēr gribējusi būt patiesa un principiāla un ar to lepojusies. Laikam tāpēc, ka tas dzīvē nemaz nav iespējams, Liktenis tagad piešķīris viņai šo grūto izlemšanu. Fantāzijas! Tās gan Ilgai ir pazīstamas kopš bērnības, kad viņa iztēlojās sevi gan par pasaku princesi, gan reizēm arī raganu un daudzām pasakām piefantazēja sev tīkamu nobeigumu. Vēlāk viņa skolā rakstija dzejiskus un skaistus dabas aprakstus sacerējumos un guva atzinību literāros konkursos. Visjaukākās sajūtas viņu pārņēma, vērojot mākoņu spēles zilajā debesu klaidā, tad viņa varēja stundām, nejūtot laika plūdumu, vērot pūkaino debesu milžu un punduru – gubu mākoņu fantastiskās pārvērtības. Bērnībā viņa debesu pļavās saskatīja gan pasaku, gan stāstu tēlus un mēģināja izjūtas pēc tam uzlikt uz papīra. Vēlāk, kad viņa zaudēja savus mīļos vecvecākus, viņa tos atkal ieraudzīja kā baltus un staltus tēlus debesu pļavās, kas nu bez raizēm peld augstu virs zemes un redz visu, kas notiek lejā. Viņa domāja, ka arī Dievs ir tāds mākoņos paslēpies spēks, kurš ir jārespektē un jāpielūdz. Vēlāk, guļot jau “Irbju” pļavās viņa bieži izjuta sevi kā dabas sastāvdaļu. Pār viņas pasauli līdz šim bija pārvilkts debesu vāks, un viņa zem tā jutās droša un aizsargāta. Vērojot mākoņu rotaļas, viņa aizmirsa stresus un sīkās nepatikšanas. Ikdienas gaitas pilsētā liedza šo vaļasprieku. Vai tad pilsētā var būt sargājošās debesu velves sajūta? Nekādas fantāzijas Ilgai neizraisīja logu rāmjos iesprostotās debesis. Viņai trūka lauku plašuma un debesu augstuma sajūtas. Varbūt arī tāpēc viņa jutās tik nedroša, gaidot mājās Juri. Visvairāk viņa baidījās neprast melot, sapīties, apjukt un visbeidzot pateikt patiesību, ko gan, viņasprāt, nedrīkstēja ne Jura, ne topošā bērna, ne viņas pašas dēļ. Viņai vispirms ir sev jāiestāsta, ka bērns, kurš ir zem viņas sirds, ir ne tikai viņas, bet viņi abi pieder tikai Jurim. Līdz šim viņa bija veiksmīgi atrunājusi vīru braukt mājās kaut uz īsiem svētkiem un sagatavojusies grūtajai varbūt meles lomai. Nekādas aizdomas vīram nedrīkst rasties. Viņš taču savu sievu uzskata par paraugsievu. Ilgu tagad nedrīkst uztraukt, arī seksuālās attiecības viņa nevēlās. Tādā agrīnā grūtniecības laikā sekss var kaitēt nu jau pārsimt gramus smagajam mazulītim, kurš ir sargājams ne tikai no ārējās pasaules iedarbības, bet arī no emocionālām reakcijām.
