59. “Gleznas zemteksts ir atkarīgs no skatītāja. Mana sieva bieži uz gleznu lūkodamās saka: “Nabaga meža kuili, nabaga draugs, alni! Kāpēc jums dzīvē nav veicies? Kāpēc zaļais mežs jūs nepaglāba?”.
59.
“Gleznas zemteksts ir atkarīgs no skatītāja. Mana sieva bieži uz gleznu lūkodamās saka: “Nabaga meža kuili, nabaga draugs, alni! Kāpēc jums dzīvē nav veicies? Kāpēc zaļais mežs jūs nepaglāba?” Tādas asociācijas par šo bildi ir sievai. Viņa piestrādā par mirušo izvadītāju un medību azartu nepazīst. Par katru, kas šķīries no šīspasaules, viņa spēj skumt.” Haralds tērzē tālāk, neņemot vērā, ka viņam jau sen apnicis šis tips, kurš aizņēmis tik daudz no viņa laika un nemaz neliekas interesants sarunbiedrs.
Beidzot Līkums atsveicinās un solās pēc trijām dienām būt klāt ar draugu kompāniju, tā nekādā ziņā nebūšot pēdējā reize. Kaut gan ir ziema, Līkuma tansporta līdzeklis ir velosipēds. To pie rokas stumdams, viņš beidzot aiziet pa meža ceļu caur egļu audzi. Nākamreiz viņš norēķināšoties par gleznu un to aizvedīšot, tad viņi būšot ar citu transportu. Nē! Haralds pēkšņi nevēlās, ka viņa glezna, tātad arī daļiņa no mākslinieka, nonāks pie šā cilvēka, kas pavisam neliekas simpātisks. Bet varbūt nepatika vēl pāries? Ne vienmēr pirmais iespaids par cilvēku ir pareizais.
Paiet trīs dienas. Ir skaista ziemas diena, dabā jūtams biklais pavasara klauvējiens. Aiz upītes saulē spilgti balti mirdz bērzu stumbri, pakrasta avotā mirdz kūstoša ledus gabaliņi kā īsti dimanti, mirgojot visās varavīksnes krāsās. Kokos sīkās zīlītes iemēģina balsi pavasara dziesmai. Sarkaniem ziediem zied lazdas, solot rudenī bagātu riekstu ražu, gaiss ir tīrs un debesis jau pavasarīgas. Haraldu šodien pārņem tāda nepārvarama iedvesma uzglezot šo priekšpavasara dienu, ka viņš, izkurinājis un sagatavojis visu Vitautam un viņa draugiem, kas solījušies pirtī svinēt kādam dzimšanas dienu, molbertu pār plecu pārlicis, aiziet uz netālo Urdaviņas līci. Pagalms no šīs vietas kā uz delnas. Šodien māksliniekam ir jāglezno, viss viņa ķermenī it kā tvīkst un ir pakārtots šim radīšanas priekam, tagad nekas nedrīkst stāties ceļā. Ir jau piedzīvots – ja negleznos tūliņ, vēlāk mūza nenāks ne lūdzama. Glezna sauksies – Urdaviņas priekšpavasaris: bērzu stumbru baltums, saules pieliets, bet vēl ziemīgs gaiss, ūdens ledainais mirdzums un atkususī upītes straume, tas būs šā pavasara pirmais uz audekla tvertais mirklis… Sen mākslinieks tik dziļi nav izjutis dabu. Ota skrien pati, tikai gleznot, gleznot!
Kad pagalmā ar mašīnu iebrauc pieteikušies Līkuma draugi, glezna ir līdz pusei uzgleznota. Galvenais ir padarīts, tālāko pēc atmiņas varēs pabeigt citā reizē. Priekšpavasaris tagad pieder māksliniekam… Haralds iet mājās: viesi atkal ir galvenie… Vitauts pirti ir iepazinis un pēršanās kārtība izskaidrota jau agrāk, tāpēc Haralds sasveicinās tikai ar Līkumu. Mazā vīru kompānija ienes pirts telpās arī dažas somas, pasveicinot saimnieku tikai ar galvas mājieniem. Tās stundas, kamēr viesi baudīs pirtspriekus, Haralds ir brīvs, tomēr gleznot viņam vairs negribas, mūza ir projām. Viņš virtuvē kā parasti uzgriež Latvijas radio pirmo programu, gatavo sev stipru, pa savai gaumei izstrādātas receptes kafiju un gatavojas nesteidzīgi ieturēt pēcpusdienas maltīti. Pēkšņi viņš dzird paziņojumu: Silainē noziedznieki iebrukuši kādā lielveikalā, nolaupījuši naudu un aizbēguši, policija turpina darbu noziedznieku aizturēšanā. Ierosināta krimināllieta. Haralds netic savām ausīm. Varbūt viņš ir pārklausījies, un tas nav Silainē? Netika arī teikts, kurā veikalā tas noticis. Silainē ir vairāki veikali. Viņa otrs dēls Imants ir visu Larisas veikalu inkasents, bet Uģis strādā Salienā. Varbūt dēliem draud briesmas? Tas ir kaut kas nedzirdēts! Daudzo gadu laikā nebija dzirdēts, ka arī šeit tāpat kā galvaspilsētā saradošies nelieši un laupītāji. Imantam nekad nelikās, ka darbs ir bīstams. Vienmēr viss kārtībā, ietirgotā nauda inkasācijas somā un nodota bez starpgadījumiem bankā, nu redzams, ka viss ir mierīgi tikai līdz reizei. Kaut gan Imantam ir ierocis, tas nekad nav bijis jālieto. Haralds gaida, vai vēlreiz pa radio neatskanēs tā pati ziņa. Nē! Tagad pa radio spēlē jaunākos hitus, droši vien sīkāk neko neziņos, ja nu vienīgi vakarā.
Uzgriezis Salienas veikala numuru, viņš sazvana Uģi. Jā! Viņš apstiprina, ka Silaines veikalam uzbrukuši. Mikroautobuss neesot Imanta, visdrīzāk ar to ieradušies laupītāji. Policija esot noziedzniekiem uz pēdām, jo par uzbrukumu zinājuši iepriekš, bijusi nozieguma gatavošanā iesaistīta policijas persona. Tagad tikai jāgaidot, gan viss būšot kārtībā.
