74. Sardzē noliktais policijas cilvēks, visu nakti vai acis izskatīdams, nekādu kustību ap mašīnu nav redzējis. Acīmredzot, daudzdzīvokļu mājā kādā no dzīvokļiem “opelī” piebraukušais bijis gaidīts naktsviesis.
74.
Sardzē noliktais policijas cilvēks, visu nakti vai acis izskatīdams, nekādu kustību ap mašīnu nav redzējis. Acīmredzot, daudzdzīvokļu mājā kādā no dzīvokļiem “opelī” piebraukušais bijis gaidīts naktsviesis. Tagad esot zināms gan konspiratīvā dzīvokļa saimnieks, gan viņa loma šinī un citos ar šo lietu uzpeldējušajos notikumos.
Larisa visu no Lindas iepriekš uzzināto informāciju nodevusi policijas priekšniekam, tāpēc policijas uzmanība tikusi koncentrēta uz noliktavas durvīm no veikala sētas puses. Licies, ka laupītāji iebruks caur šīm durvīm, taču viņi – trīs nevienam acīs nekrītoši vīrieši – iegājuši pa veikala galvenajām durvīm, kad veikals atvērts pēc pusdienlaika, un līdz tam brīdim, kad atskanējis uzbrukuma sākuma signāls, nevienam nelikušies aizdomīgi. Loga izsišana no ārpuses bijusi ieplānota kā uzbrukuma sākuma signāls. Viens veikala apsargs meties uzpirktajam loga sitējam, kā tagad zināms, pakaļ. Veikala apsargi par uzbrukumu neesot bijuši brīdināti. Tā nolēmis pats policijas priekšnieks. Viens no apsargiem, kā paredzēts pēc noteikumiem, raidījis brīdinājuma šāvienu griestos. Laupītāji, kas līdz šim izlikušies par parastiem pircējiem, signāla brīdī visi trīs, uzraujot galvā melnas mices un draudot ar šaujamierociem, kas tiešām bijuši kaujas gatavībā, minūtes vai pat īsākā laikā paņēmuši, izkliedzot pircējiem un pārdevējiem draudus, no visām trijām kasēm naudu, ko dabūjuši bez problēmām, neviena pārdevēja nav pat iepīkstējusies. Pircēji, protams, bijuši panikā. Divi noziedznieki projām devušies caur noliktavu, bet viens – pa parādes durvīm. Viss noticis zibenīgi. Tas, kas izgājis pa galvenajām durvīm, ielēcis, ar sekundes precizitāti pie durvīm piebraukušajā zilajā busā, ko, kā tagad zināms, vadījis Zigurds. Buss palaidis sev pa priekšu zināmo “opeli”, kurā pie pašām noliktavas durvīm piebraucot, savus kompanjonus uzņēmis tas pats vakar redzētais “opelī” atbraukušais tips. Tas, ka pie veikala nekādu šaujamieroču lietošanu policija no savas puses bez īpašas vajadzības nepieļaus, bijis izplānots iepriekš, paļaujoties, ka aiz pilsētiņas robežas, kur nenoliedzami bēdzēji un dzinēji nonāks, varēs rīkoties pēc vajadzības. Vislielāko kļūdu policija pieļāvusi brīdī, kad Ozoliņam pēkšņi pienācis zvans no Šanhajas nomales benzīntanka apsardzes, ka trauksmes signalizācija atskanējusi veikalā, kas šodien slēgts, jo brīvdiena pārdevējai. Benzīntanka un arī veikala sargi devušies uz Dzidras veikalu, bet brīdis, kamēr Ozoliņš to savā mobilajā padzirdējis, bijis pietiekami garš, lai noziedznieki iegūtu sekundi laika un bēgtu, ko mašīnu motori jaudā. Veikala tiešā tuvumā nav bijis policijas mašīnu, jo kurš tad no uzbrucējiem būtu tāds muļķis, ka arī nevērotu notiekošo, tāpēc pakaļdzīšanās izvērtusies dramatiska un iespaidīga. Zilais buss bijis paredzēts kā zaķis, kuru dzen suņi, kam jāaizkavē policijas mašīna, kamēr boss – bandas vadonis ar savu “opeli” tiek pēc iespējas tālāk. Busiņa šoferis Zigis bijis tik neloģiski pārgalvīgs un agresīvs, ka policisti, kas sekojuši, tikai pēc laika aptvēruši viņa īsto uzdevumu. Mašīna braukusi no vienas šaurā ceļa malas uz otru, kā piedzēries vīrs, kam ceļš par šauru, lai neļautu policistiem viņu tik vienkārši apdzīt. Kad buss pēc traka menevra iedrāzies kokā, licies, ka tīšuprāt, policija konstatējusi, ka šoferis ir uz vietas beigts, bet otrs no laupītājiem bezsamaņā un smagi cietis. Iznākusi neparedzēta aizkavēšanās, nākamā policijas mašīna, kas sekojus aiz viņiem, “opeli” tā arī nav atradusi. Tas pazudis kā zemē ielīdis. Tagad zināms, ka tas jau bijis Aploku pagalmā un tālākais norisinājies pēc iepriekšēja scenārija.
Dālderkalnā tagad atkal rit ierastais darbs ar tūristiem. Pieprasījums nosaka piedāvājumu, un arī notikušā laupītāju slēpšanās šinī vietā ir papildu intriga asas izjūtas cienošiem tūristiem. Ilga ar Juri nolēmuši paplašināt tūrisma uzņēmumu savā Urdaviņas pusē. Alita aug un attīstās kā veselam bērnam pienākās, tikai Ilga vairs neraksta dzejoļus, tas laiks vismaz uz kādu laiku ir pagājis. Viss tagad te ir citādāks, jauni laiki, tūrisma bums gāžas pār Latviju. Neviens vēl nevar pateikt, kas sekos aiz šī buma un vai Dālderkalna saimnieki tad būs spējīgi pielāgoties nākamajai modei un jaunajām prasībām. Varbūt pēc daudziem gadu desmitiem un varbūt pat simtiem tā pati vecā leģenda atkal tiks atrasta un vēstīs nākamajām Dālderkalna paaudzēm, ka kalnā ir aprakts pods ar zelta naudu un ka tas, kas to atradīs, dzīvos laimīgi.
2003. gadā. Janvāris – maijs
