Nodarbinātības valsts dienesta Gulbenes nodaļā reģistrēti 182 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 25 gadiem.
Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) Gulbenes nodaļā reģistrēti 182 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Lielākā daļa no tiem – 135 – ir sievietes.Aptaujājot 43 šā vecuma bezdarbniekus, noskaidrots, ka galvenais cēlonis, kādēļ viņi ir bez darba, ir nepietiekamo brīvo darba vietu skaits, kā arī viņu profesijas nekotēšanās darba tirgū.
“Gulbenes rajonā lielākā daļa šā vecuma bezdarbnieku bez darba ir no trīs līdz sešiem mēnešiem. No 43 respondentiem tikai četri nav strādājuši ilgāk par gadu. Šajā vecumposmā no aptaujātajiem neviens nebija ieguvis augstāko izglītību, 20 – vidējo profesionālo, 10 – pamatizglītību, bet četri nav beiguši pamatskolu,” informē NVD filiāles Gulbenes nodaļas vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Šie jaunieši iegūtajā profesijā nav strādājuši tāpēc, ka nav brīvu darba vietu, viņiem ir nepietiekama kvalifikācija, nav praktisko darba iemaņu. Darbs ir tālu no mājām. Daudzus nav apmierinājusi darba samaksa.
“Ja piedāvātu šiem jauniešiem darbu, tad uzreiz strādāt būtu gatavi 25. Nevarētu strādāt deviņi iedzīvotāji, jo viņi audzina bērnus un mācās neklātienē. Ir arī deviņi bezdarbnieki, kas nezina, vai vēlētos uzreiz uzsākt darbu vai ne,” stāsta V. Lituņenko. Bezdarbnieki atzinuši, ka NVD raduši iespēju apgūt profesiju, pārkvalificēties un apmeklēt Darba meklētāju klubu. “Lielākā daļa jauniešu vēlētos strādāt praksi pie darba devējiem. Turklāt, lai labi apgūtu darba iemaņas, viņiem nepieciešami vismaz seši mēneši.
28 apjautātie atzina, ka labprāt strādātu, saņemot minimālo darba algu, savukārt 13 par šādu atalgojumu nestrādātu,” saka V. Lituņenko.
Lai veiksmīgāk jauniešus bezdarbniekus iesaistītu aktīvajā darba tirgū, NVD filiālēs ar uzskaitē esošiem jauniešiem strādās individuāli, dalot tos vairākās grupās: jauniešos, kas ir ieguvuši izglītību, profesiju un darba pieredzi, bet dažādu iemeslu dēļ palikuši bez darba, jauniešos, kam ir iegūta profesija, bet nav pietiekamas praktiskā darbā pieredzes vai iemaņu, jauniešos, kas ieguvuši vidējo vispārējo izglītību un pamatizglītību, bet nav ieguvuši profesiju vai specialitāti, kā arī jauniešos, kam ir tikai nepabeigta pamatizglītība un kas izglītības apgūšanu dažādu iemeslu dēļ nevar vai nav spējīgi turpināt.
“Pirmās grupas bezdarbniekus varētu ātrāk iekļaut aktīvajā darba tirgū, iesaistot viņus Darba meklētāju kluba aktivitātēs, kur iespējams saņemt psihologa, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Otrajai grupai jāorganizē darba prakses pie darba devējiem. Darba tirgū veidojas pieprasījums pēc universāliem speciālistiem – elektriķis – santehniķis, metinātājs – virpotājs un citiem. To vajadzētu ieteikt jauniešiem, kas vēl meklē piemērotu profesiju. Visgrūtāk iesaistīt aktīvajā darba tirgū ir ceturtās grupas jauniešus – bezdarbniekus. Nereti šīs grupas jaunieši nav spējīgi apgūt profesiju mācību iestādēs vai NVD organizētajos kursos. Šie jaunieši profesiju vai arodu veiksmīgi varētu apgūt pie amata meistara,” uzskata V. Lituņenko.
