2018./2019. mācību gadā skolās iecerēts pakāpeniski ieviest civilās aizsardzības jeb cilvēkdrošības mācību. Šāda vienošanās februāra beigās panākta Ministru kabineta komitejā. Uzskatu, ka šāds mācību kurss skolās šajā laikā ir vajadzīgs, īpaši, ja tas netiek plānots kā jauns mācību priekšmets, bet cilvēkdrošības mācībā apskatāmās tēmas tiks integrētas jau esošajās mācību stundās. Tas ir tikai pareizi, ka audzēkņi, beidzot mācību iestādi, ir sagatavoti dzīvei visās tās drošības jomās. Ka šīs zināšanas būs saistītas ne tikai ar dažādām katastrofām, ārkārtas situācijām, negadījumiem, ceļu satiksmes drošību, bet arī ar veselības izglītības jautājumiem, kas ir ļoti būtiski. Man šķiet, ka lielākā problēma varētu būt, kas šo cilvēkdrošības mācību audzēkņiem palīdzēs apgūt. Ja, piemēram, pilsētas skolās ir iespējams sarunāt medicīnas darbinieku, kurš mācīs, kā sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad kas būs tie kadri, kuri skaidros, kā rīkoties katastrofas vai kādas ārkārtējas situācijas gadījumā, kad parasti sākas masu psihoze un daudz kas tādos brīžos aizmirstas. Tomēr esmu pārliecināts, ka zināšanas par cilvēkdrošību un to, kā rīkoties vienā vai otrā ārkārtas situācijā, būs tikai noderīgas. Īpaši jauniem cilvēkiem, kuri pēc skolas beigšanas uzsāks patstāvīgu dzīvi. Šobrīd izveidojusies tāda situācija, ka jaunieši galvenokārt vairāk internetā spēlē dažādas spēles, skatās videoklipus, klausās mūziku vai sazinās cits ar citu, bet ļoti maz seko līdzi notikumiem pasaulē un arī valstī. Maz ir arī tādu, kuri lasa laikrakstus, tāpēc viņiem bieži vien pietrūkst būtiskas informācijas un šāda cilvēkdrošības mācība ir vajadzīga, jo tā padarīs plašāku arī jauniešu politisko pasaules redzējumu.
