Gulbenes 2.vidusskola pēdējos gados veiksmīgi realizē dažādus projektus.
Gulbenes 2.vidusskola pēdējos gados veiksmīgi realizē dažādus projektus.
Viens projekts, saistīts ar jauniešu apmaiņas programmu, tika realizēts jūlijā sadarbībā ar jauniešu klubu “Dēms”, kad desmit jaunieši no 2.vidusskolas devās uz Ungārijas pilsētas Egeras deju skolu “Agriatse” un kopā ar jauniešiem no Ungārijas, Bulgārijas, Slovākijas un Itālijas piedalījās desmit dienu ilgā apmaiņas programmā.
“Tās galvenā ideja bija pierādīt, ka jebkurš jaunietis var iemācīties dejot, jo deju klubā “Agriatse” iespējams profesionālā līmenī apgūt Latīņamerikas dejas. Klubam ir arī ārkārtīgi izkoptas ungāru tautas dejas,” stāsta Gulbenes 2.vidusskolas projektu vadītāja Dita Grigore, kura uz Ungāriju devās kopā ar jauniešu grupu.
Gulbeniešiem bija iespējams izvēlēties – mācīties dejot salsu vai ungāru tautas dejas, tomēr ar latviešu grupu strādāja pedagoģe, kas ierādīja ungāru dejas.
Sagatavo ciemakukuli
Jaunieši no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas uz Ungāriju lidoja ar lidmašīnu, tāpēc tiem, kas lidmašīnā sēdās pirmo reizi, tas bija īsts pārdzīvojums, ko pavadīja dažādas izjūtas, tika fotografēti mākoņi, vēroti stjuarti un tamlīdzīgi.
Pirms došanās uz Egeru apmaiņas programmas dalībnieki deju pedagoģes Zaigas Mangusas vadībā sagatavoja nelielu deju programmu latviešu tautas mūzikas pavadībā un sarūpēja latviešu tautastērpus. Prezentācijai līdzi tika vesti akciju sabiedrības “Rankas piens” mazie “Jāņu sieri”, kā arī stāstījums par savu skolu, Gulbenes pilsētu un Latviju kopumā. Vispirms mūsu jaunieši demonstrēja savas tautas dejas, kas ungāriem ļoti patika. Viņi atzina, ka nespējuši noticēt, ka tikai trīs nodarbību laikā jaunieši no Latvijas spējuši sagatavot tik skaistu ciemakukuli. Savukārt gulbenieši lepni bilduši, ka ikviens latvietis ir ne tikai dziedātājs, bet arī lielisks dejotājs.
Nodarbības divreiz dienā
Egerā notika vairāki koncerti, kur slovāku jaunieši demonstrēja modernās dejas, ungāri – Latīņamerikas un tautas dejas, kuru solis gulbeniešiem šķitis grūtāks nekā latviešu tautas dejām.
Apmaiņas programmā bija paredzētas ne tikai 90 minūšu garas deju nodarbības divas reizes dienā līdz pat spēku izsīkumam, bet arī atpūtas programma, kuras laikā jaunieši senajā Madžāru pilsētā apmeklēja ungāru tautas muzeju, kas ļāva aplūkot ungāru tautastērpus un dažādus sadzīves priekšmetus. Bija iespēja piedalīties arī Renesanses svētkos, kuru laikā tika demonstrēti seni ungāru tērpi, darbojās renesanses tirgus, kā arī varēja vērot dažādas citas izklaides un priekšnesumus, kurus noslēdza ārkārtīgi skaists profesionāls ungāru tautas deju paraugdemonstrējums.
Interesanta bija pastaiga pa Madžāru vecpilsētas ielām, kurās visas dzīvojamās mājas ir salīdzinoši ļoti mazas, jo būtībā arī madžāri augumā ir mazāki nekā latvieši. Katra diena projekta dalībniekiem beidzās ar peldēšanos baseinos ar dažādu ūdens temperatūru, jo Egerā šajā laikā gaisa temperatūra dienā sasniedza pat plus 40 grādus, bet tuvējā pilsētas apkārtnē nav ne ezeru, ne upju.
Nakts dzīves kulminācija
Jauniešiem no Gulbenes bija interesanti iepazīties ar saviem vienaudžiem no citām valstīm. Nakts pasākumos kulminācija bija uzstāšanās viduslaiku tērpos, kad ikviens jaunietis varēja pārliecināties par savām spējām šaušanā ar seno laiku loku, kā arī vērot cīņu starp seno laiku sievieti un vīrieti.
Latvieši savas tautas dejas prezentēja arī ikgadējā vīnu festivālā, kas tradicionāli notiek Egerā, ko pieņemts uzskatīt par vīnu zemi. Neizpalika arī vīna pagrabu apmeklējums un dažādu vīnu degustācija. Ilgi atmiņā paliks arī ceļojums kalnos, kur vispirms vajadzēja braukt ar nelielu šaursliežu vilcienu, lai pēc tam vēl sešus kilometrus mērotu ar kājām un varētu priecāties par romantiskajiem kalnu ezeriem. Drosmīgākie un fiziski spēcīgākie jaunieši apmeklēja arī kalnu alu, kuras piekļūšanai vajadzēja daudz spēka.
Visiem ļoti patika brauciens ar nelielu vilcieniņu, kas pilsētas viesus izvizināja pa Egeras ielām un atveda uz tā saukto Skaisto lēdiju aleju ar daudziem vīna pagrabiem. Ungāri vīnu malko, nevis dzer un to dara, skanot skaistai mūzikai. Izrādās, katrai vīnu šķirnei ungāri velta konkrētu melodiju, uzskatot, ka tāpat kā dziesmai ir savs raksturs, arī katra vīnu šķirne ir vienreizēja un neatkārtojama. Kopīgi ar ungāriem jaunieši mācījās baudīt ar vīnu saistītās tradīcijas.
Nacionālo ēdienu vakari
Katras valsts jaunieši vienvakar gatavoja kādu savu nacionālo ēdienu. Sevišķi ēdelīgi gulbeniešiem šķita bulgāri, kas gādāja, lai visi būtu kārtīgi paēduši, sagatavojot ļoti daudz nacionālo ēdienu – dažādus salātus un omletes. Savukārt ungāri gatavoja šķidro gulaša zupu, kas ar pipariem un dažādām garšvielām bija ārkārtīgi pikanta.
Ja mēs esam pieraduši parasti izēst vairākus zupas šķīvjus, tad Egerā latviešu jauniešiem pietika ar daudzumu, ko iespējams iesmelt ar nelielu kausu. Lai pārvarētu zupas asumu, viņi centušies piekost tai klāt daudz maizes.
Egerā pavadītais laiks aizsteidzies ļoti ātri, tāpēc pēdējā kopīgajā vakarā nevienam negribējās runāt un domāt par šķiršanos. Tad arī izteikta cerība, ka nākamā gada pavasarī jaunieši no kādas šīs valsts rakstīs projektu un aicinās ciemos pārējos apmaiņas programmas dalībniekus.
Iespējams, ka jau šajos Ziemassvētkos Gulbenē ieradīsies ciemiņi, jo tagad Gulbenes 2.vidusskolas jauniešiem ir draugi ne tikai Ungārijā, bet arī pārējās trīs valstīs. Minētās mācību iestādes jaunieši rīkojas pareizi, meklējot paši savus draugus, jo no vairāk nekā 500 skolēnu lielās 2.vidusskolas saimes jauniešu kluba “Dēms” grupā var iekļūt tikai daži. Pirmie soļi ir sperti pretim dažādu tautu jauniešu draudzībai.
