Par mesiju, nevis par partiju vai komandu šajās vietējās pašvaldības vēlēšanās ir nobalsojusi trešā daļa (provizoriski – 33,01 procents) no 17 744 Gulbenes novada balsstiesīgajiem, saskatot novada glābēju Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderī Andrī Vējiņā (par viņu personīgi balsis atdevuši 2309 vēlētāji).
Vakar “Dzirkstelei” tā arī neizdevās sazvanīt vai viņa darbavietā satikt A.Vējiņu, lai apsveiktu un izvaicātu viņu. Vai noklusējumi un izvairīšanās aizņemtības dēļ arī turpmāk raksturos viņa saikni ar sabiedrību, to rādīs laiks.
Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale “Dzirkstelei” saka, ka vēlēšanu rezultāti oficiāli tika paziņoti tikai vakar, 5.jūnijā. Trīs dienu laikā no tā brīža šos rezultātus ir iespējams apstrīdēt. Pagaidām gan nekādas pretenzijas neesot izteiktas. Pēc tam laikā no 13. līdz 30.jūnijam V.Kravales pienākums ir sasaukt kopā jaunievēlētos novada deputātus uz pirmo sēdi. Līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis esot izteicis priekšlikumu, ka tas varētu notikt jau 13.jūnijā, jo viņš neesot noskaņots ilgāk veltīgi saņemt pašvaldības vadītāja algu. V.Kravale to ir gatava respektēt, tomēr vispirms viņa noskaidros vēlēšanās uzvarējušo partiju nodaļu vadītāju vēlmes par pieņemamo datumu jaunās domes sastāva kopā sasaukšanai. Viņa piedāvājot 15.jūniju.
Piešķirta iespēja sevi pierādīt ZZS līderim
Vēlētāji ir piešķīruši A.Vējiņam iespēju attaisnot viņu cerības un veikt novadā solītās pārmaiņas. Zīmīgi, ka tieši viņam, kurš ir bijis novada deputāts arī iepriekšējā sasaukumā (2013.gadā no “Reģionu alianses” tika ievēlēts ar 2524 balsīm; tātad pirms četriem gadiem viņš vēlētāju acīs bija pat populārāks nekā šodien). Iespējams, daudzi vēlētāji ir pozitīvi novērtējuši A.Vējiņa norobežošanos no līdzšinējās varas partijas “Reģionu alianses” iepriekšējā sasaukuma laikā un pievienošanos ZZS, kļūstot par šīs partijas Gulbenes nodaļas vadītāju.
Lai vai kā, bet vēlēšanu pusnaktī Gulbenē atskanēja ilga svētku uguņošana. Kas to veica un kam par godu, nav zināms. Tomēr nevar izslēgt, ka tādā veidā kāds pauda prieku par vēlēšanu beigām un provizoriskajiem rezultātiem. Pilsētas balsojums kļuva zināms dažas stundas vēlāk, bet, kamēr bija zināmi vien lauku vēlētāju balsojuma rezultāti, bija sajūta, ka, iespējams, ZZS jaunajā novada domē iegūs pat visus 10 no 17 deputātu krēsliem. Finālā šai partijai tikušas 6 deputātu vietas, bet “Reģionu aliansei” – 4, “Vienotībai” – 4 un “No sirds Latvijai” – 3 deputātu vietas. ZZS vecbiedrs Gunārs Ciglis šajā sakarā “Dzirkstelei” saka: “Jāsaka paldies vēlētājiem. Viņi pateica, cik vietu mums domē pienākas.” Vēlētāju zemo aktivitāti viņš skaidro ar to, ka astoņu gadu laikā, kopš pastāv novada pašvaldība, tā arī nav spēts “dabūt novadu vienotu”, turklāt lauku cilvēkiem ir sajūta, ka visa politika notiek pilsētā, bet pagastiem no tā nav labuma. “Diemžēl demokrātija mūsu novadā ir aizgājusi projām no cilvēkiem pagastos,” uzskata G.Ciglis. Viņš uzskata – tiem, kuri negāja vēlēt, ir jāsamierinās ar aktīvo vēlētāju viedokli. “Divas trešdaļas vēlētāju acīmredzot uzskata, ka viņiem neko nevajag no šīs pašvaldības un viņi var bez tās iztikt. Viena trešdaļa vēlas pašvaldības atbalstu. Tie arī gāja balsot un pauda savu gribu,” rezumē G.Ciglis.
Vai jau sākusies koalīcijas veidošanās?
Ar lielu interesi iedzīvotāji gaida, kas notiks tālāk, vai A.Vējiņam izdosies izveidot spēcīgu koalīciju. G.Ciglis par to saka: “Es neko vēl nezinu. Neesam vēl savā partijā gājuši kopā pēc vēlēšanām. Uzskatu – kā visur demokrātiskajā pasaulē tam, kas ir uzvarējis vēlēšanās, ir jādod iespēja veidot jauno vadību. Šoreiz tā ir ZZS.”
“Reģionu alianses” Gulbenes nodaļas vadītājs Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” izsakās – esot dzirdēts, ka jau pirms vēlēšanām ZZS bijusi vienošanās ar “No sirds Latvijai” par koalīcijas veidošanu. Vai sarunas pēc vēlēšanām jau sākušās, viņam informācijas nav. “Kāds noteikti jau runā, bet ne ar mums,” saka N.Mazūrs. Partijas “No sirds Latvijai” pārstāvis Anatolijs Savickis “Dzirkstelei” apgalvo, ka nav dzirdējis par jelkādu priekšvēlēšanu vienošanos ar ZZS un ir pārliecināts, ka nekā tāda nav. Arī par to, ka būtu sākušās sarunas par koalīcijas veidošanos, viņš nezina. “Es neesmu bijis uzaicināts,” bilst A.Savickis. “Reģionu alianses” pārstāvis Valtis Krauklis “Dzirkstelei” šajā sakarā saka: “Vinnējusi ir ZZS. Viņas pārstāvjiem arī visas kārtis ir rokās! Gaidīsim A.Vējiņa izgājienu, pozitīvā nozīmē, tad arī redzēsim.” Divdomīgi “Dzirkstelei” par to, ir vai nav sākušās partiju sarunas par koalīcijas veidošanu, atbild “Vienotības” Gulbenes nodaļas vadītājs un šīs partijas saraksta līderis Andis Caunītis. Viņš neuzskata, ka bez variantiem tieši A.Vējiņam un viņa partijai ir jākļūst par jaunās novada vadības veidotāju. “Vai daļa, kas gāja ZZS sarakstā izsvītrot Sandru Daudziņu un Vijāru Griķi, līdz galam saprata, ka viņi vienalga nobalso par šīs partijas sarakstu? Līdz ar to es nevaru līdz galam objektīvi novērtēt vēlētāju gribu. Varbūt der paskatīties uz kandidātu sarakstiem, kam iedots visvairāk plusiņu? Tas ir vērtējums! Redzot vēlēšanu rezultātus, es nejūtos no sabiedrības puses sliktāk novērtēts kā A.Vējiņš. Jā, viņa partijai ir 6 deputātu mandāti! Taču nekas nepareizs nebūtu, ja domes vadības veidošanu uzticētu man un es mēģinātu to darīt. Lai nu kāds neapvainojas, bet šoreiz Gulbenes novadā vēlēšanās, ja analizējam vēlētāju aktivitāti, visdrīzāk gan tomēr varbūt neuzvarēja ZZS vai kāda cita partija, bet uzvarēja bezatbildība un vienaldzība,” saka A.Caunītis.
Balsots arī par/pret vecajiem deputātiem
Pavisam šobrīd jaunajā novada domē provizoriski ir iekļuvuši 10 jau bijušie šīs pašvaldības deputāti, kas bijusi ievēlēti 2009. vai 2013.gada vēlēšanās (A.Vējiņš, Stanislavs Gžibovskis, G.Ciglis, Normunds Audzišs no ZZS, V.Krauklis, N.Mazūrs no “Reģionu alianses”, A.Caunītis, Intars Liepiņš, Ieva Grīnšteine, Ilze Mezīte no “Vienotības”), tātad jaunpienācēji vietējā politikā ir tikai 7 (Lāsma Gabdulļina un Guna Pūcīte no ZZS, Edīte Kanaviņa un Guntis Princovs no “Reģionu alianses”, Mārtiņš Bogdans, A.Savickis un Larisa Cīrule no “No sirds Latvijai”). “Vienmēr jau normāli ir tā, ka kaut ko maina un kaut ko atstāj no vecā. Kad māju remontējam, taču pilnīgi visas mēbeles neizmetam. Demokrātija – tā ir mācība. Mācāmies visi no savām kļūdām. Mācās bijušie deputāti. Mācās sabiedrība. Vēlēšanas visiem ir demokrātijas mācībstunda,” komentē A.Caunītis.
Tieši laucinieki ir devuši priekšroku ZZS, pilsētnieki, kaut ar niecīgu pārsvaru, tomēr palikuši uzticīgi “Reģionu aliansei”. Lielā novada teritorija, varas attālinātība no lauku iedzīvotājiem ir iemesls, kāpēc šajās vēlēšanās nosacīti par pilsētas partijām dēvētās “Reģionu alianse”, “Vienotība”, “No sirds Latvijai” ir piekāpušās ZZS priekšā, jo tās sarakstā ir daudzi bijušie pagastveči, kā arī citi populāri lauku cilvēki. Tā Lejasciema pagastā 37,14 procenti vēlētāju ir nobalsojuši par savu skolotāju L.Gabdulļinu un ZZS; Lizumā 51,85 procenti vēlētāju balsis ir atdevuši par savējiem no ZZS – uzņēmējiem G.Pūcīti un N.Audzišu; Galgauskā 36,41 procenti vēlētāju bijuši par S.Gžibovski un ZZS; Litenē 56,87 procenti vēlētāju bija par G.Cigli no ZZS un tā tālāk. Vēlētāji šīs partijas kandidātu sarakstā ir saskatījuši arī “melno avi” – ar 1862 balsīm no 2.pozīcijas uz pēdējo – 20. – vietu partijas sarakstā ir nostumta S.Daudziņa, kura iepriekšējā sasaukumā bija novada deputāte, bet pirms astoņiem gadiem arī novada domes priekšsēdētāja. Visticamāk, vēlētāji vaino S.Daudziņu par to, kas noticis ar Gulbenes slimnīcu. “Dzirkstelei” S.Daudziņa saka, ka respektē vēlētāju viedokli un saprot, ka sabiedrība tiecas pēc jaunām personībām vietējā politikā, pēc izmaiņām, tāpēc viņa līdz ar šo vēlēšanu rezultātiem savā dzīvē aizver politikas lappusi. “Turu īkšķus, lai novadā viss mainās un izdodas. Saku to bez rūgtuma. Pieņemu situāciju, kaut, protams, esmu pārsteigta, ka manu uzvārdu šajās vēlēšanās ir svītrojuši tik daudz cilvēku. Paldies tiem, kuri man piešķīra plusiņus! Lai veicas domubiedriem un visiem pārējiem!” saka S.Daudziņa.
Šoreiz mazāk vēlētāju saredzējuši līderi “Reģionu aliansē”, par partiju nobalsojuši 24,83 procenti balsstiesīgo, par līderi no 5.pozīcijas uz 1. V.Kraukli iecēluši 1811 vēlētāji. Turpretim šīs partijas personību nr.1 – A.Apinīti – vēlētāju balsojums šoreiz ir nostūmis 16.vietā un līdz ar to viņam nav izredžu kļūt par deputātu. “Dzirkstelei” viņš šo situāciju atteicās komentēt. Dzintaru Poļaku vēlētāji “Reģionu alianses” sarakstā ar 1400 balsīm no 7. vietas nostūma uz 17.vietu. Triumfu vēlēšanās piedzīvojuši Gulbenes 2.vidusskolas pārstāvji, kuri ir “Reģionu alianses” kandidātu sarakstā. Skolas direktori E.Kanaviņu vēlētāji no 6. pozīcijas pacēluši uz 2. (ar 1709 balsīm), skolotāju G.Princovu – no 13. uz 4.vietu (ar 1618 balsīm), skolotāju Ditu Grigori – no 15. un 8.vietu (ar 1501 balsi, taču ar to nepietiek, lai kļūtu par deputāti). N.Mazūrs partijas sarakstā no 2.vietas pārvietots uz 3. (ar 1685 balsīm). Labi vēlēšanās veicies arī līdzšinējam pašvaldības deputātam, uzņēmējam Zintim Mezītim. 1547 vēlētāju balsis viņu no pēdējās – 19. – vietas sarakstā pacēla uz 5.vietu. Viņš gan šoreiz par deputātu nav kļuvis. Tāpat arī Valmieras tehnikuma Rankas teritoriālā struktūrvienības vadītājs Miķelis Kučinskis, par kuru vēlēšanu nedēļā bija izplatītas kompromata skrejlapas. Vēlētāji ar 1534 balsīm viņu no 10.vietas ir pacēluši uz 6.vietu. Tas nozīmē, ka M.Kučinskim pavisam nedaudz pietrūcis līdz iekļūšanai jaunās novada domes sastāvā.
Bez raudāšanas palaiž savā vietā jaunos
“Vienotība” šajās vēlēšanās pavisam maz ir piekāpusies “Reģionu aliansei”. Novadā par “Vienotību” nobalsojuši 22,09 procenti vēlētāju. Par partijas Gulbenes nodaļas vadītāju un saraksta personu nr. 1 – A.Caunīti – nobalsojuši 1839 vēlētāji. Tas nozīmē, ka intrigu vīšana ap šo cilvēku nav spējusi mazināt viņa popularitāti starp vēlētājiem. No līderu virsotnes vēlētāji ir izstūmuši līdzšinējo deputātu, valsts iestādē strādājošo Ivaru Kupču – ar 1572 vēlētāju balsīm viņš no 2.vietas pārstumts uz 6.vietu. I.Kupčs par šo situāciju “Dzirkstelei” saka: “Liels paldies cilvēkiem, kuri balsoja par ZZS, un arī tiem, kuri balsoja par mani, kuri lika man plusiņus! Par uzvārda svītrošanu sarakstā – kā ir, tā ir. Dzīve iet tālāk! Lai veicas jaunajam novada domes sastāvam! Jautājumu, kas būs jārisina, ir daudz, un tie ir smagi jautājumi. Piemēram, par namu apsaimniekošanu un par lauku komunālo saimniecību pārņemšanu SIA “Gulbenes nami” pārziņā, kas ietver arī tarifu pārskatīšanu, meklējot vidusceļu starp iedzīvotāju maksātspēju un rentablu saimniekošanu.”
Iekšlietu sistēmā strādājošo I.Liepiņu vēlētāji ir atbalstījuši ar 1587 balsīm, paceļot no 3.vietas uz 2.vietu; ģimenes ārsti I.Grīnšteini ar 1594 balsīm paceļot no 4. uz 3.vietu; veterinārārsti I.Mezīti ar 1587 balsīm – no 5.vietas uz 4.vietu. Ģimenes ārste Inta Krēsliņa “Vienotības” sarakstā ar 1582 vēlētāju balsīm no 11.vietas sarakstā pacelta uz 5.vietu. Viņa gan par deputāti šoreiz nekļūs.
Novadnieces, Saeimas deputātes un bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas autoritāte ir bijusi ievērojama. I.Sudrabas dzimtajā pilsētā par viņas partijas kandidātiem nobalsojuši 22,87 procenti vēlētāju, novadā kopumā – 17,34 procenti. Vēlētāji ar 1306 balsīm no 4.vietas uz 1. šajā sarakstā ir pacēluši Lauku atbalsta dienesta juristu M.Bogdanu, 2.vietā palicis tur jau esošais Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja darbinieks A.Savickis (par viņu nobalsojuši 1275 vēlētāji), no 1.vietas uz 3. vēlētāji novirzījuši Gulbenes sporta centra darbinieci, partijas “No sirds Latvijai” Gulbenes nodaļas vadītāju Larisu Cīruli (par viņu nobalsojuši 1236 vēlētāji).
Vēlēšanu rezultāti
ZZS 6 deputātu vietas 33,01 %
“Reģionu alianse” 4 deputātu vietas 24,83 %
“Vienotība” 4 deputātu vietas 22,09 %
“No sirds Latvijai” 3 deputātu vietas 17,34 %
Ievēlēto deputātu plusi un svītrojumi
+ svītrojumi balsu skaits
Andris Vējiņš (ZZS) 464 380 2309
Lāsma Gabdulļina (ZZS) 306 235 2296
Normunds Audzišs (ZZS) 308 299 2234
Gunārs Ciglis (ZZS) 285 319 2191
Stanislavs Gžibovskis (ZZS) 284 326 2183
Guna Pūcīte (ZZS) 196 250 2171
Andis Caunītis (“Vienotība”) 553 203 1839
Valtis Krauklis (“Reģionu alianse”) 453 316 1811
Edīte Kanaviņa (“Reģionu alianse”) 290 255 1709
Normunds Mazūrs (Reģionu alianse”) 351 340 1685
Intars Liepiņš (“Vienotība”) 390 229 1650
Guntis Princovs (“Reģionu alianse”) 210 266 1618
Ieva Grīnšteine (“Vienotība”) 281 176 1594
Ilze Mezīte (“Vienotība”) 286 188 1587
Mārtiņš Bogdans (“No sirds Latvijai”) 224 87 1306
Anatolijs Savickis (“No sirds Latvijai”) 196 90 1275
Larisa Cīrule (“No sirds Latvijai”) 204 137 1236
Visvairāk atbalstītie (plusi)
1. Andis Caunītis (“Vienotība”) – 553.
2. Andris Vējiņš (ZZS) – 464.
3. Valtis Krauklis (“Reģionu alianse”) – 453.
4. Intars Liepiņš (“Vienotība”) – 390.
5. Normunds Mazūrs (ZZS) – 351.
6. Normunds Audzišs (ZZS) – 308.
7. Lāsma Gabdulļina (ZZS) – 306.
8. Andris Apinītis (ZZS) – 299.
8. Ivars Kupčs (“Vienotība”) – 299.
9. Edīte Kanaviņa (“Reģionu alianse”) – 290.
10. Ilze Mezīte (“Vienotība”) – 286.
Visvairāk svītrotie
1. Sandra Daudziņa (ZZS) – 601
2. Andris Apinītis (“Reģionu alianse”) – 563
3. Dzintars Poļaks (“Reģionu alianse”) – 416
4. Hārdijs Nogobods (“Reģionu alianse”) – 414.
5. Antra Sprudzāne (“Reģionu alianse”) – 407.
6. Vijārs Griķis (ZZS) – 399.
7. Sandis Sīmanis (“Reģionu alianse”) – 386.
8. Andris Vējiņš (ZZS) – 380.
9. Inese Lesiņa (“Reģionu alianse”) – 343.
9. Gatis Rikveilis (“Reģionu alianse”) – 343.
10. Normunds Mazūrs (“Reģionu alianse”) – 340.
