Izglītības un zinātnes ministrija šoruden apturējusi projekta “Latvijas izglītības informācijas sistēma” turpmāko finansējumu. Līdz ar to skolas vairs nesaņems naudu jaunas datortehnikas iegādei.
Izglītības un zinātnes ministrija šoruden apturējusi projekta “Latvijas izglītības informācijas sistēma” turpmāko finansējumu. Līdz ar to skolas vairs nesaņems naudu jaunas datortehnikas iegādei.
Tomēr jauna tehnika ir nepieciešama, jo jau nākotnē plānots, ka pamatskolā būs krietni vairāk stundu. Dartorapmācība paredzēta no piektās klases.
Minēto projektu iesāka Latvijas Universitāte, labi saprotot, ka prasme strādāt ar datoru jauniešiem būs nepieciešama visās profesijās. Tas ir arī vienīgais projekts, kura īstenošanā iesaistītas visas pilsētas un pagastu skolas. Galvenais finansējuma apturēšanas iemesls ir naudas trūkums valsts budžetā.
“No Latvijas izglītības informācijas sistēmas (LIIS) daudz esam saņēmuši, tomēr, ja runā alegorijās, cik ilgi mums dos zivi? Vienreiz jāsāk domāt arī par makšķeri un jāmēģina pašu spēkiem nodrošināt skolas ar datortehniku. Šovasar visas rajona pamatskolas ieguva vienu jaunu datoru. Nākamajā mācību gadā stundu skaits informātikā palielināsies, tādēļ no rajona skolām vācam informāciju, kas tām nepieciešams, lai varētu realizēt ministrijas prasības. Skaidrs, ka ieguldījumi ir nepieciešami. Piemēram, Gulbenes 2. vidusskolai vajag vēl piecus datorus un atbilstošas iekārtas. Lai to nodrošinātu, nepieciešami 1686 lati. Skaidrs ir viens, ka pašvaldībām būs jāmeklē kādas iespējas, lai palīdzētu skolām,” saka L.Jansone.
Gulbenes rajona padomes datortīklu administrators Ģirts Vilde atzīst, ka no LIIS saņemtie datori ir atbilstoši prasībām, lai skolēni ar tiem darbotos. Arī humānās palīdzības dāvinājumos saņemtie, kā arī pašvaldību gādātie datori ir darbspējīgi. “Mani vairāk uztrauc tas, kādā kvalitātē notiek informātikas stundas. Gandrīz visi rajona pedagogi ir apmācīti, lai varētu strādāt ar datoru, tomēr cik no viņiem ir tiešām pietiekami labi speciālisti, kas pārzina ne tikai datoru, bet arī informātikas pasniegšanas metodiku?” jautā Ģ.Vilde. Viņš uzskata, ja lauku skolā klasē ir seši datori un klasē mācās desmit bērni, problēmām nevajadzētu rasties. Lielajām skolām, kur ir lielas klases, gan varētu būt nopietnas problēmas ar vajadzīgo tehnikas nodrošinājumu.
