Juris Gjačs, sportists, treneris: – Man šķiet, ka mūsu valdības vīriem pašiem būtu pa priekšu jātiek galā ar sevi. Es uzskatu – kamēr nenomainīsies valdība, kamēr neatnāks Rietumu pasaulē izmācījušies cilvēki, kuri būs pazaudējuši postsociālisma paliekas gan savā apziņā, gan domāšanā, nekas nemainīsies. Deputāti šobrīd domā tikai par sevi, nevis par tautu. Viņi ir aizmirsuši pašu galveno, ka viņi taču ir tautas kalpi.
Varbūt tautai arī būtu jāapvienojas un visiem jādodas protesta akcijās, bet kā mēs varam viņus piespiest pašiem mainīties? Turklāt domāju, ka protesta akcijās viņi diemžēl neieklausīsies. Un vai mēs visi spēsim būt vienoti? Cik cilvēku, tik viedokļu. Protams, klusēt arī nedrīkst, jo mēs esam nospiesti uz ceļiem. Varbūt vajag nemaksāt visus šos nodokļus?
Jānis Kļaviņš, sociālā aprūpes centra “Litene” direktors: – Es domāju, ka mums vienreiz visai tautai būtu jāizvērtē politiķi, ko mēs ievēlam, lai tie būtu cilvēki, kas godprātīgi veic un atbild par savu darbu. Lai nebūtu tikai tā, ka tiek pieņemti lēmumi un man vairs nav nekādas daļas gar tiem. Valdības vīri taču atbild par valsti un tautu. Viņiem būtu jādomā, kādus lēmumus viņi pieņem. Lai gan tagad mūsu valsts jau ir tik tālu novesta, ka tās gandrīz vairs nav, un noteicēji ir Starptautiskais valūtas fonds – tas ir skarbi, taču tā tas ir. Protesta akcijas varētu arī notikt, lai jūt, ka tauta neguļ un saprot, ka mēs taču esam dzīvi cilvēki. Tautai ir jāparāda, ka mēs esam un gribam dzīvot Latvijā. Akcijām varbūt nevajadzētu būt agresīvām, bet vairāk vienotām un plašākām.
Sandra Āre, “Silmaču” muzeja vadītāja: – Es domāju, ka ar protestiem mēs pilnīgi neko nepanāksim. Protams, vajadzēja vēlētājiem domāt jau nedaudz ātrāk, bet tā nu ir iznācis, šobrīd jādzīvo, kā ir, un jāliek cerības uz nākamajām vēlēšanām. Un uz vēlēšanām tiešām ir jāiet un jāvēl varbūt ne tie tradicionālie politiķi un partijas, bet kādi citi, lai atkal neiznāk, ka tie ir tie paši vēži tikai citās kulītēs. Kaut kādā veidā, protams, mūs iedzīvotājus kā vidējo slāni valdības vīriem vajadzēja aizstāvēt, bet, acīmredzot, tāda ir politika un visas vienošanās jau ir panāktas. Mums, tautai, šobrīd atliek vien gaidīt nākamās vēlēšanas.
