Tirzas pagasta zemnieku saimniecībā “Javenieki” šogad aitu ganāmpulks papildinājies par 78 jēriem. Tagad kopumā ir 256 dzīvnieki, no kuriem 175 ir aitu mātes.
Tirzas pagasta zemnieku saimniecībā “Javenieki” šogad aitu ganāmpulks papildinājies par 78 jēriem. Tagad kopumā ir 256 dzīvnieki, no kuriem 175 ir aitu mātes.
Pirmie jēri dzimuši janvāra beigās, bet īsts to birums bijis no 10. līdz 28.februārim. Jaundzimušie ir ņipri, ēdelīgi un labprāt draiskojas, izlaisti izskrieties pa sniegoto aploku.
“Ja pagājušos divus gadus aitu atnešanās neradīja problēmas, tad šogad dažām aitām vajadzēja palīdzēt, jo dzima lieli jēri. Tas ir tāpēc, ka pagājušais rudens bija ļoti labvēlīgs, aitas ilgāk varēja uzturēties laukā, netrūka arī barības. Liela nozīme arī kvalitatīviem teķiem. Ganāmpulkā tādi ir trīs, plānojam iegādāties vēl vienu,” stāsta saimniecības īpašniece Elīna Burķīte.
Šis ir trešais gads, kopš ganāmpulks papildinās ar jēriem. Salīdzinoši to esot krietni vairāk nekā pirmajos divos gados. Saimnieki ievērojuši, ka šogad vairāk dzimuši aitu puikas. Gadījies, ka dažai aitu mātei nebijis piena mazuļa barošanai, tāpēc gādību par jēru uzņēmušies saimnieki, jaundzimušo barojot no pudeles, līdz tas pamanījies piena malku nozagt kādai citai aitu mātei. Ganāmpulku nākotnē plānots palielināt vēl vairāk, jo saimnieki dzīvo ar cerību, ka reiz pienāks laiks, kad par kvalitatīvu aitas gaļu maksās vairāk nekā patlaban, ka to izdosies pārdot, piemēram, Vācijas tirgū, arī vilna būs pieprasīta un nekrāsies maisos, kā tas ir šobrīd. Šīs cerības vadīta, top vēl viena aitu novietne Līgo pagastā.
E.Burķīte stāsta, ka maijā, kad sākoties aitu cirpšanas laiks, cirpšanai aicinot talkā profesionālus cirpējus, kas spējot vienu aitu no vilnas atbrīvot septiņās astoņās minūtēs. Iecerēts arī pašiem iegādāties modernas aitu cērpamās mašīnas, bet tās maksā dārgi, īpaši iekārtas to asināšanai.
Lai novietnē mitinātos veselīgas aitas, saimnieki neskopojoties ar barību. Ziemas mēnešos vienas aitas ēdienkartē jāparedzot kopumā apmēram 800 kilogrami barības – siena, specializētās aitu barības un sakņu. “Javeniekos” sienu tāpat kā saknes sarūpē pašu spēkiem. Saimniecībā šobrīd 22 hektāri atvēlēti aplokiem, bet siena ieguvei zemi nomā.
“Pagaidām peļņu negūstam. Aitkopība šobrīd ir mūsu vaļasprieks, ko “stutē” mežs. Mums nav šķirnes aitu ganāmpulka, tāpēc subsīdijas par to nesaņemam, tikai vienotās platības maksājumus,” stāsta Elīnas tēvs Juris Burķītis, kurš gādā par aitu ēdienkarti.
