Vakar vārdadienas gaviļniece bija 82 gadus vecā Johanna Šnuka, kas visu mūžu dzīvo Alsviķu pagastā.
Vakar vārdadienas gaviļniece bija 82 gadus vecā Johanna Šnuka, kas visu mūžu dzīvo Alsviķu pagastā. “Krustīta es biju Anna Valija, bet, kad tēvs gāja pierakstīt pie mācītāja, tad mācītāja sekretārs sacījis, ka visiem bērniem tādi vienkārši vārdi, vajag kaut ko citādu. Viņš piedāvājis Johannu Valentīnu, un tēvs piekritis. Es to uzzināju tikai skolas laikā. Visi mani tāpat sauca par Annu,” atzīst Johanna.
Viņai ir divi brāļi Arturs un Jānis un māsa Elvīra. “Palikusi esmu viena, viņi jau miruši. Man bija trīs bērni, viens tikai vairs dzīvs – Tālivaldis. Imants un Margrieta ir miruši. Meitiņa nomira jau trīs gadu vecumā. Man ir seši mazbērni un pieci mazmazbērni,” stāsta Johanna. Viņa atzīst, ka īpaši vārdadienu nesvin, bet ciemiņi vienmēr ir gaidīti.
Johanna beigusi Strautiņu pamatskolu, tad Alūksnē mācījusies šūt. “Pēc tam Rīgā strādāju puķu veikalā un mācījos kroņus pīt. Tas man patika, bet atsauca uz mājām. Šūt man nepatika. Apprecējos un sāku strādāt saimniecības darbus. Tagad viena dzīvoju meža vidū,” stāsta Johanna. Viņa ir optimistiski noskaņota un par dzīvi nesūdzas.
Vislabāk Johanna jūtas, dārzu ravējot vai mežā. “Patīk lasīt grāmatas – ka tik ir ko. Skatos “Panorāmu”, latviešu filmas. Labprāt skatos arī “Hamaleonus” ” Samantu”,” saka Johanna. Viņa atzīst, ka ir liela kārumniece – garšo konfektes.
Johannai patīk dziedāt. Ja viņa jūtas vientuļi vai uznāk skumjas, tad uzdzied un atkal ir labi. “Kādreiz patika braukt ekskursijās, Cik vien bija iespējas, tik braucu. Pa Latviju, arī uz Igauniju. Cepu tortes, arī uz pasūtījuma. Tagad tikai savām vajadzībām, kad palīgā atnāk mazmeita. Šogad cepšu arī piparkūkas, ja pietiks spēka,” atzīst Johanna.
