– Sieva, kas mums šodien pusdienās? – jautā vīrs.
– Sieva, kas mums šodien pusdienās? – jautā vīrs.
– Pirmajā boršču iestrēbsi, bet otrajā mani pamīlēsi.
– Tad dod uzreiz trīs otros! – sajūsmā iesaucas vīrs.
*
– Kā jums izdevās, tirgojoties ar minerālūdeni, uzcelt tik lepnu vasarnīcu?
– Bez problēmām. Ja valsts spējusi ar vienkāršu ūdeni uzcelt gigantiskas elektrostacijas, tad kāpēc gan es ar minerālo nevarētu uzcelt “dāču”?
*
Sarunājas divas kaimiņienes.
– Mans vecais drīz būs plikpauris. No kā tā plikpaurība vispār rodas?
– Tā ir tā saucamā ģenētiskā īpatnība – galva uz vecumu pakāpeniski pārvēršas par pakaļu. Mazākā formā, bet lielākā saturā.
*
Par ko jūs mani uzskatīsit, jaunkundz, ja es jums sūtīšu gaisa skūpstu?
– Par sliņķi.
*
Skolotājs: – Alfon, ko tu vari teikt par Sokrāta nāvi?
Skolnieks: – Vienīgi to, ka man gauži žēl.
*
– Ilgvariņ, tu atkal nokavēji skolu!
