“Darba dienās mēs esam dažādas – atskabargainas, brīžiem dusmīgas, brīžiem pārāk nopietnas, bet svētkos tas viss tiek nolikts malā. Esam smaidošas un cita pret citu mīļas. Tāpēc jau svētki ir domāti, lai cilvēki sajustu prieku un ļautu atveldzēties dvēselei. Mūsu studijai 65.dzimšanas diena. Mēs lepojamies ar šo garo mūžu. Hronoloģiski nepārskaitīsim visus panākumus, bet šobrīd jūtos īpaši, jo man ir bijusi tā iespēja personīgi būt pazīstamai ar cilvēkiem, kuri šo studiju izveidoja, klausīties viņu stāstos, tomēr šodien nevaram nosaukt konkrētu mēnesi un datumu, kad tieši studija dibināta. Tiek minēts tikai 1952.gads. Tas nozīmē, ka “Sagša” savu 65 jubileju var svinēt visa gada garumā, dāvājot pozitīvas sajūtas sev un citiem. Aizvadītā piecgade studijai ir bijusi ļoti darbīga, jo esam uzsākuši interesantu projektu “Darini savu tautas tērpu!”, gaidot Latvijas simto dzimšanas dienu un lielos dziesmu svētkus. Tāpēc studijas dalībnieku skaits ir papildinājies ar jauniem dalībniekiem. Tautas tērps mūs visus iedvesmoja un pacēla radošā gaisotnē, mudinot darīt kaut ko savādāku un interesantāku. Mēs – latvieši – visi domājam līdzīgi, lai gan katrs savu tautas tērpu redzam citādāk. Izstāde atklāj, ka tautas tērpa brunču svītras ir ienākušas gan segās, šallēs un lakatos. Man ir liels prieks, ka studijas dalībnieces šo jaunumu ir pieņēmušas. Ir tapuši brīnumaini darbi. Pēdējā piecgadē esam sākuši domāt arī par mūsu novada suvenīriem,” izstādes atklāšanā teica Biruta Akmentiņa. Viņa īpašu uzmanību vērsa uz izstādē aplūkojamajiem krāsainajiem linu dvieļiem, kas ir jaunums, kā arī uz limbažnieku linu tērpu kolekciju, kas pārsteidza ar savu mūsdienīgumu.
Sumina studijas kodolu
Studijas dibinātāja un vadītāja līdz 1973.gadam bija Marija Meļķe. “Sagšā” šobrīd aktīvi darbojas 27 dalībnieki. Studijas kodolu veido dalībnieces, kas “Sagšā” darbojas ļoti daudzus gadus, nesot studijas vārdu ārpus ne tikai novada, bet arī ārpus Latvijas robežām. 51 gadu studijai ir atdevuši Daina un Laimonis Dziedātāji. Maruta Tiltiņa studijā darbojas 41 gadu. Cirēnija Mezīte, Elga Sudraba un Lidija Kazāka – pirms 34 gadiem visas kopā atnāca uz studiju, lai mācītos aust. 25 gadus ar “Sagšu” ir saistīta Antra Trusle, kura ir floriste un ar savu prasmi neskopojas, arī iekārtojot “Sagšas” izstādes. Maiga Dolgā rokdarbniecēm piepulcējusies pirms 21 gada. Sumināta tika arī keramiķe Laimdota Kliesmete, kas ar studijas dalībniecēm sadarbojas 12 gadus.
“Tas viss, ko redzam izstādē, tāpat kā cilvēki, kas šos darbus ir radījuši, ir mūsu bagātība. Gulbenes novads ir bagāts ar ļoti talantīgiem cilvēkiem,” uzsvēra bijusī muzeja darbiniece Valentīna Brūniņa, kura arī ir apņēmusies sadarboties ar “Sagšu”. Pozitīvus vārdus par sadarbību studijai veltīja arī muzeja direktore Valda Vorza, norādot, ka bez rokdarbnieču palīdzības nevar iztikt arī neviens pasākums, kas tiek organizēts muzeja “Klētī” un ap to. Arī turpmāk kopīgi tiks paveikti lieli darbi.
“Pirms sešdesmit gadiem mana mamma ar savām domu biedrenēm brauca uz Gulbeni skatīties, kā strādā rokdarbnieces. Šī salīdzināšana un radošā līdzināšanās mums turpinās joprojām. Gulbenietes vienmēr spēj pārsteigt ar kaut ko jaunu, kā tas ir arī šajā izstādē, tāpēc zinātniski pētnieciskā ekspedīcija no alūksniešu puses vēl sekos. Mērķis mums ir viens, tāpēc sekmīgi sadarbosimies arī turpmāk,” teica Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” rokdarbniece Māra Krieviņa.
Piedaloties dažādās izstādēs, dzimusi draudzība arī ar limbažniecēm. “Viņas pie mums ir viesojušās vairākkārt. Esam runājušas par latvisko simbolu iestrādāšanu tekstilijās un tamlīdzīgi. Studijas “Dzilna” vadītājai Baibai Vaivarei ir liela pieredze izstāžu iekārtošanā. Pagājušajā rudenī viņu uzrunāju, zinot, ka studija līdz ar tradicionālajiem tautiskajiem darbiem rada arī mūsdienīgus tērpus, izmantojot etnogrāfiju tērpa piegriezumā, detaļās. Man šķita, ka šie darbi sader ar mūsu izstādes darbiem,” stāsta B.Akmentiņa.
Izstādi Gulbenē apmeklēs arī Tautas mākslas centra pārstāvji, lai izvēlētos darbus izstādei Rīgā, kas tiks iekārtota un apskatāma lielo dziesmu svētku laikā.
