Šogad uz apmācībām no Gulbenes rajona nosūtīs 105 bezdarb-niekus, apmēram tikpat daudz, cik pērn visa gada garumā (108 bezdarbnieku apmācībai pērn izlietoja 36 627 latus).
Šogad uz apmācībām no Gulbenes rajona nosūtīs 105 bezdarb-niekus, apmēram tikpat daudz, cik pērn visa gada garumā (108 bezdarbnieku apmācībai pērn izlietoja 36 627 latus).
“Kopumā valstī šogad iecerēts veikt 4335 bezdarbnieku apmācību. Konkursā bezdarbnieku apmācībai Gulbenē bija pieteikušās vairākas mācību firmas – mācību centrs “Austrumvidzeme”, mācību centrs “BUTS” SIA “LNI” un SIA “LNMJSC”, bet konkursā vislabāk veicās mācību centram “Austrumvidzeme”. Pirms konkursa Nodarbinātības valsts dienesta izveidotā operatīvā darba grupa, apkopojot rajonu vēlmes un vajadzības, uzskatīja par nepieciešamu piešķirt apmācībai Gulbenē sešas grupas ar izglītības programmām: datormācības, friziera, pavāra, šuvējas, pārdevēja un zemspiediena katlu mašīnista profesijas apguvei,” informē Nodarbinātības valsts dienesta filiāles – Gulbenes centra vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Uz kursiem būs spēcīga atlase
Katrā no sešām apmācību grupām iekļaus 15 bezdarbniekus, tas nozīmē, ka būs diezgan spēcīga atlase uz kursiem, jo, piemēram, uz pavāra profesijas apgūšanu pieteikušies 89 bezdarbnieki, uz pārdevēja profesiju – 50 bezdarbnieki, friziera – 38, datorapmācībai – 64, bet šuvēja profesijai – 24 bezdarbnieki.
90 rajona bezdarbnieki mācīsies Gulbenē, bet 15 bezdarbniekiem būs iespēja apgūt Rīgā šādas izglītības programmas: apsardzes darbinieks, autoatslēdznieks, elektriķis, florists, metinātājs, sekretārs, grāmatvedis, viesmīlis – bārmenis, datortehnikas mehāniķis.
Būs iespēja gūt zinības datormācībā, grāmatvedībā – kvalifikācijas aktualizēšanai apgūt, uzņēmējdarbības pamatus, datorgrafiku māksliniekiem un Ērgļos mācīties par guļbūves ēku celtnieku.
Mazinās konkurētspēja darba tirgū
V. Lituņenko norāda, ka šogad apmācības izies tikai 105 rajona bezdarbnieki, tas ir mazāk, salīdzinot ar 2000. un 2001. gadu, kad apmācībā bija iesaistīti attiecīgi 227 un 229 bezdarbnieki un apmācībai izlietoja 76 441 un 96 537 latus. “Protams, pa šiem gadiem ne Gulbenes rajonā, ne valstī bezdarbnieku sevišķi mazāk nepalika (Gulbenes rajonā uz 2001. gada 1. janvāri bija 1071 bezdarbnieks, bet 2003. gadā uz 1. janvāri – 1048 bezdarbnieki), tomēr tas, ka apmācība notiek mazākos apmēros, bez šaubām vēl vairāk pasliktina bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū,” spriež V. Lituņenko.
Varēs mācīties reizi trijos gados
Ministru kabinets ir nolēmis, ka šogad atsāks maksāt kompensāciju bezdarbniekiem, kas mācās (kā tas bija iepriekš, tikai mazākā apmērā). Īres izdevumu kompensāciju aprēķinās 50 procentu apmērā no summas attiecīgajā mēnesī, bet ne vairāk kā vienu latu par katru kalendāro dienu. Arī transporta izdevumu kompensāciju attiecīgajā apmācības laikā aprēķinās 50 procentus no transporta izdevumu summas, bet ne vairāk kā vienu latu par katru apmācības dienu.
“Bezdarbniekiem tagad ar lielāku atbildību jāizvēlas apmācības kursi, jo atkārtoti iesaistīties apmācībā varēs ne ātrāk kā trīs gadus pēc iepriekšējās bezdarbnieku apmācības pabeigšanas,” skaidro V. Lituņenko.
