Gadu simtiem māku paredzēt nākotni ar kāršu starpniecību piedēvē cilvēkiem ar izcilām spējām.
Gadu simtiem māku paredzēt nākotni ar kāršu starpniecību piedēvē cilvēkiem ar izcilām spējām. Mūsdienās ir iespēja ielūkoties šīs “zinātnes” noslēpumos. Tos grāmatā atklāj psiholoģe Iveta Ruža, kas 16 gadu ir profesionāla kāršu zīlniece, astroloģe un hiromante. Viņa raksta, ka šķietami smagas problēmas var samērā viegli atrisināt, “pārcilājot kārtis”. Tāpat domā alūksniete Rasma Kūle, kas pirms vairākiem gadiem strādāja zīlēšanas salonā. Viņas darba grāmatiņā ir ieraksts – nākotnes pareģotāja.
“Ja divi cilvēki tic iespējai izzināt nākotni un viens no viņiem prot lasīt kārtis, tad tās atklāj patiesību. Saņemt atbildi ir jāvēlas arī tam, kas atnācis pie kāršu licējas. Tad tajās var lasīt kā atvērtā bilžu grāmatā, kas rakstīta tikai jums. Koncentrējoties uz kādu jautājumu, aktivizējam domas jeb savu dvēseles balsi,” stāsta R. Kūle.
Pareģo, lasot domas
Viņa uzsver, ka kārtis ir jājauc, kamēr tās “sarakstās ar domām” un jūt – pietiek. Reizēm pirkstus dzeļ kā ar nātrēm, tāpēc Rasma vakaros parasti nezīlē. Katram ir gadījies sastapt cilvēku, par ko tikko domājis. Un nereti secinām – liktenis lika atrasties noteiktā vietā un laikā. R.Kūle atceras, ka vilciena nokavēšana ļāva sastapt dzīvesbiedru, kas arī bija atnācis stacijā par vēlu. “Bieži vien notiek tas, ko iedomājos. Kārtis atspoguļo zemapziņu, mūsu “es”, kas nevar izpausties vārdos, bet veido zīmes. Tās var parādīties arī sapņos,” skaidro zīlniece.
Uzlabo garastāvokli
Lai saprastu kāršu, roku līniju vai citas zīmes, ir vajadzīgas zināšanas. Pirms pieciem gadiem Rasma redzēja zīmīgu sapni, kur kāds teica, ka vispirms izkaus lopus un tad cilvēkus. Viņai šķiet, ka sapnis sāk piepildīties. R.Kūle uzskata, ka katrs nevar zīlēt. Kāršu noslēpumi Rasmu interesēja no 16 gadu vecuma, bet tikai pamazām tie atklājās.
Bieži vēlas, lai zīlniece pasaka, kas paņēmis kādu lietu vai naudu. “Protams, nevaru nosaukt konkrētu cilvēku, bet tikai to raksturot. Ir gadījies, ka kārtis rāda – pazudusī kaklarota ir turpat, mājās. To atrada pēc sešiem mēnešiem,” norāda R.Kūle. Viņa uzsver, ka kārtis var uzlabot garastāvokli un ticību saviem spēkiem. Kad tās pareģo sliktu, Rasma reizēm izvairās to atklāt. Mātei, kas gaida bērnu, nevar teikt par gaidāmajiem sarežģījumiem dzemdībās vai citām problēmām ģimenē.
Palīdz izlemt
Zīlniece uzreiz “redz”, kad pie viņas nāk ar nopietnu problēmu un kad aiz gara laika. Bieži viņa palīdz apzināties – nav vainojama slimība vai cita nelaime, bet iedomas un stress. “Tad nav vajadzības lietot zāles. Labāk dzert daudz šķidruma, lai no organisma izvadītu kaitīgās vielas,” saka R.Kūle.
Viņasprāt, kārtīm var prasīt padomu, kad grūti izlemt, vai doties ceļā, mainīt darbu, šķirties no drauga, un tās atbildēs. “Man zīlniece teica, ka pirmais vīrs ies prom tikpat reizes, cik viņu ņemšu atpakaļ. 21 gadu dzīvojām kopā, bet tomēr izšķīrāmies, lai gan neticēju šim pareģojumam,” atzīst Rasma.
Atbild čigānietei
Kad viņas draugs dienēja armijā, tante solīja nosapņot, vai paliks kopā. Sapnis paredzēja, ka abiem nav kopējas nākotnes, un tā arī bija. R.Kūle nekad nejautā, vai cilvēks ir precējies, jo kārtis to parāda. Atbrauc vīrietis, bet kārtīs redzams – laulātie dzīvo “pa gabalu viens no otra”. Daudzi domā, ka visas čigānietes prot zīlēt, bet tā nav. Pie Rasmas nāk čigāniete, kas vēlas zināt, vai viņa ņems atpakaļ neuzticīgu mīļoto. Kārtis stāsta, ka piedos vēl un vēlreiz.
“Vienai ir grūti dzīvot. Cilvēkam ir nepieciešams izrunāties un atdot savu enerģiju,” secina R.Kūle. Viņa vēlas stāstīt bērniem un mazbērniem par dzimtas saknēm, bet neizdodas atrast kontaktu. Tāpēc ir doma rakstīt grāmatu.
Grēks ir melot
“Uzskata, ka ar kārtīm zīlēt ir grēks. Es tā nedomāju. Grēks ir melot, bet vajag pareizi tulkot kāršu nozīmi,” secina Rasma. Viņa šajā procesā “ieiet ar visu sirdi”. Gadās arī kļūdīties, jo, piemēram, “kroņa māja” var būt gan cietums, gan slimnīca.
Zīlēšanas salonā bija noteikta samaksa – divi lati no cilvēka, bet uzņēmējiem – četri lati. “Man bija neērti prasīt četrus latus. Tāpēc no visiem ņēmu vienādi. Ir pareģotāji, kas saka: par velti nelikšu kārtis. Es to daru, lai gan zīlēšana patērē enerģiju,” stāsta Rasma.
Svece attīra vidi un domas, bet kaķis zīlēšanai nav vajadzīgs. Viņai uzdāvināja baltu angoras – Melderi, bet tam patīk klaiņot. Tāpēc Rasmai tuvāki ir divi suņi – pekinieši, kas uzmanīgi vēro ciemiņus.
Atklāj iekšējo “es”
Viņa uzsver, ka pati sev nevar paredzēt nākotni, bet dažkārt “tāpat izmet”. “Man kaklā bija vairogdziedzeris, kam zāles nelīdzēja. Gāju pie dziednieces ar kampara eļļu un sāli. Kad viņa masēja kaklu, jutu tirpoņu. Mājup ejot, slaucīju asaras un žāvājos, bet vairogdziedzeris pazuda, kā nebijis,” atceras Rasma. Viņa domā, ka dziedniece zināja vārdus, kas palīdzēja atveseļoties, bet tomēr netic tiem.
Kārtis nekad neatbild ar “jā” vai “nē”. Reizēm tās pat klusē, ja nav pienācis laiks pieņemt kādu lēmumu vai arī dzīvē nekas nav mainījies. Tāpēc nevajag pie zīlnieces doties bieži, bet tikai tad, kad ir vajadzīga atbilde uz kādu jautājumu. “Patiesībā mēs to jau zinām, jo iekšējā balss veido zīmes. Tikai esam kļuvuši “kurli” un neuztveram tās teikto. Tāpēc ir vajadzīgas kārtis, kas simbolu valodā visu izstāsta,” skaidro R.Kūle.
