Ar Rankas pagasta padomes lēmumu 26.septembrī pagasta 2.bibliotēka ieguva nosaukumu Gaujasrēveļu bibliotēka.
Ar Rankas pagasta padomes lēmumu 26.septembrī pagasta 2.bibliotēka ieguva nosaukumu Gaujasrēveļu bibliotēka. Ir izstrādāts un apstiprināts bibliotēkas nolikums. Tās vadītājai Elizabetei Ķīsei šī ir pirmā un vienīgā darbavieta pēc kādreizējā Kultūras darbinieku tehnikuma absolvēšanas pirms 28 gadiem.
“1975.gadā ierados Rankā, lai strādātu kartonu fabrikā. Ar toreizējā ražotnes direktora Jāņa Stūriška labvēlību un atbalstu izveidojām Rankas pagasta 2. bibliotēku. Fabrikas arodbiedrība piešķīra līdzekļus vairāk nekā 400 grāmatu iegādei. Kartonu fabrikas strādnieku ciematā netālu no Gaujas atradās neliela ēka, kas ārēji atgādināja vasarnīcu. Tajā sāku iekārtot bibliotēku. Izraudzījos plauktus grāmatām un citu nepieciešamo inventāru,” atceras bibliotēkas vadītāja.
Pārdzīvo vairākus jurģus
Pēc neilga laika bibliotēku no koka ēkas fabrikas teritorijā pārvietoja uz telpām netālajā mūra ēkā. Uzceļot jauno administratīvo ēku, tās otrajā stāvā viena no visplašākajām telpām ierādīta bibliotēkai. E.Ķīse atkal rindojusi grāmatu plauktus, domājot par to, kā apmeklētājiem būtu ērtāk.
“Grāmatu pasaulei tā bija īstā vieta. Viss pārskatāms, gaišs un saulains. Tomēr dzīve mainījās. Fabrika pamazām samazināja produkcijas ražošanas apjomu, līdz darbību pārtrauca pavisam. Ēku, kurā atradās bibliotēka, veikals, ēdnīca un klubs, atslēdza no centrālās apkures. Četras ziemas pavadīju aukstumā. Arī lasītājiem nebija patīkami. Toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Jansons 1999.gada 8.decembrī bibliotēkai ierādīja telpas vienā no somu tipa ēkām, kurā tā atrodas arī šodien. Grāmatu klāstu sākumā vajadzēja izvietot trīs nelielās telpās, jo pārējās vēl nebija pabeigts remonts,” stāsta E.Ķīse.
Piemērojas lasītāju vēlmēm
Bibliotēkas vadītāja pauž prieku, ka lasīšanai grāmatas izvēlas ne tikai apkārtējo māju iedzīvotāji. ”Uz bibliotēku nāk ļaudis no Rēveļiem, Ūdrupes un pat no Variņu pagasta. Esmu gandarīta par katru apmeklētāju. Lai gan uzskaitē ir 180 lasītāji, zinu, ka lasītāju ir ievērojami vairāk, jo grāmatas bibliotēkā izvēlas viens ģimenes loceklis, bet lasa arī visi pārējie,” bilst E.Ķīse. Atbilstoši lasītāju vēlmēm vadītāja izvēlas arī preses izdevumus.
“Zinu, ka abonēšana ir dārga, bet laukos cilvēkiem naudas maz, tāpēc viņi laikrakstus un žurnālus labprāt lasa bibliotēkā, kur tie vienmēr ir pieprasīti. Esmu ieinteresēta periodikas klāstu dažādot. Kolēģu vidū jokojot bilstam, ka aktīvākajiem preses izdevumu lasītājiem piešķiram “pirmās nakts tiesības”, nosakot, ka jau nākamajā dienā žurnāls vai avīze jānogādā atpakaļ bibliotēkā,” stāsta vadītāja.
Cilvēku pulcēšanās vieta
E.Ķīse uzskata, ka lauku bibliotēka tāpat kā kultūras nams ir viena no cilvēku pulcēšanās vietām, kur iespējams ne tikai izraudzīties grāmatu lasīšanai, bet arī satikties ar paziņām, lai pārrunātu problēmas, dalītos priekā vai brīdi ļautos līdzjūtībai.
“Daudzi lasītāji ir teikuši, ka bibliotēkas apmeklējums ir viņu ikdienas svētki, tāpēc ikvienu cenšos laipni sagaidīt un pavadīt, jo cilvēkam ir būtiski sajust, ka viņu gaida,” bilst Elizabete un stāsta, ka vīrieši visilgāk kavējoties pie plauktiem, kur sarindoti detektīvromāni, bet pusmūža sievietes izvēloties “lata romānus”, pēc kuriem esot īpaši liels pieprasījums, tāpēc izveidojusies rinda.
“Esmu ievērojusi, ka jaunatne nelabprāt lasa latviešu rakstnieku darbus, bet izvēlas angļu autoru romānus. Iespējams, ka viņus joprojām vilina Rietumu pasaules dzīves daudzveidība, lai gan bestselleri līdzinās cits citam. Mainās tikai varoņu vārdi un darbības vide,” spriež vadītāja.
Veiksmīga sadarbība ar skolu
“Salīdzinot šodienu ar pirmajiem darba gadiem bibliotēkā, pozitīvi vērtēju veiksmīgo sadarbību ar Rēveļu pamatskolu. Jau vairākus gadus skolēni izstrādā projektus par dažādām tēmām. Tas mudina skolēnus apmeklēt bibliotēku, meklēt nepieciešamo literatūru, salīdzināt, pētīt un tamlīdzīgi. Projektu izstrāde rosina bērnus domāt un analizēt,” priecājas E.Ķīse.
Viņa labprāt dodas uz skolu, lai iepazīstinātu ar jaunāko literatūru, sadarbībā ar klašu audzinātājiem un skolas direktori Daigu Melbergu organizē tematiskus zīmējumu konkursus un tamlīdzīgi. Viens no tādiem, veltīts pasaku meistara Andersena dzimšanas dienai ar nosaukumu “Es zīmēju pasaku”, noritējis pavasarī. Par bērnu zīmējumiem ar iemīļotiem pasaku varoņiem priecājušies ne tikai abu pagasta bibliotēku apmeklētāji. Tos aplūkojis arī Rankas pirmsskolas izglītības iestādes kolektīvs un citi. Novembrī bibliotēkas un skolas sadarbības rezultātā taps rokdarbu izstāde “Es gatavojos ziemai”.
Bērnu literatūra izvietota vienā no nelielajām telpām, kur dažkārt kļūstot par šauru. “Daudzi ceļā uz mājām ienāk bibliotēkā, lai uzspēlētu kādu galda spēli, pārlapotu krāsainu enciklopēdiju un tamlīdzīgi. Cenšos, lai bibliotēkā būtu iespējami vairāk enciklopēdiju,” stāsta E.Ķīse.
Bibliotēka iesaistījusies projektā par bērnu žūriju, kas lasa un vērtē jaunāko viņiem domāto literatūru. Žūrijā darbojas 17 bērni.
“Uzskatu, ka mazai bibliotēkai tas ir pietiekami. Ar interesi ieklausos bērnu spriedumos un savstarpējos vērtējumos par grāmatām. Meitenes ir īpaši čaklas lasītājas. Zēniem patīk grāmatas par dažādiem piedzīvojumiem un ceļojumiem,” stāsta bibliotēkas vadītāja un atceras, cik aktīva kādreiz bijusi Lasītāju kluba darbība.
Grāmatu izvēli ierobežo nauda
E.Ķīse prot iztikt ar to, kas ir, un nežēlojas par to, kā nav, lai gan vienmēr gribas vēlēties kaut ko vairāk.
“Izdevniecības piedāvā ārkārtīgi daudz skaistu un interesantu grāmatu, bet tās visas iegādāties nav iespējams. To iegāde jāpakārto finansiālajām iespējām. Grāmatu tirdzniecības bāzēs izraugos literatūru, kas ir visvairāk pieprasīta. Strādājam saskaņoti ar Rankas bibliotēkas vadītāju Aritu Bogdanoviču, lai grāmatas īpaši nedublētos, tādējādi gādājot par iespējami lielāku daudzveidību. Nesen skolēni interesējās par “Mitoloģijas enciklopēdiju”. Man tādas nav, Rankas bibliotēkā – ir,” vadītāja raksturo situāciju.
Lai apmierinātu lasītāju vēlmes, vajadzīgo grāmatu iespējams pasūtīt no Republikāniskā starpbibliotēku abonementa.
Mājas tuvums netraucē
Rokas stiepiena attālumā no Gaujasrēveļu bibliotēkas atrodas vadītājas māja, tāpēc uz bibliotēkas durvīm izvietotā informācija par darba laiku nav strikta norāde.
“Ne jau visiem iespējams uz bibliotēku atnākt noteiktajā dienā vai stundā. Sestdienās un svētdienās no mācību iestādēm Rīgā vai citā pilsētā atbrauc pagastā dzīvojošie studenti. Nepieciešamības gadījumā arī brīvajās dienās kopīgi dodamies uz bibliotēku meklēt viņiem vēlamo grāmatu,” bilst E.Ķīse.
Vadītāja atzīst, ja piedāvātu darbu lielā pilsētas bibliotēkā, viņa paliktu uzticīga laukiem. Tas nekas, ka pagaidām vienīgā modernizācija te ir telefons, bet dators – nākotnes sapnis.
“Te esmu savos cilvēkos, viņi pazīst mani, es – viņus. Pieradumam un sadarbībai ar konkrētiem cilvēkiem ir liels spēks. Nenožēloju, ka izvēlējos dzīvi saistīt ar bibliotēku. Uz šo mērķi gāju apzināti kopš vidusskolas gadiem, kad darbojos Lasītāju klubā. Tikai ārēji šķiet, ka bibliotekāres darbs aprobežojas ar grāmatu izsniegšanu. Ir daudz citu pienākumu, tāpēc garlaicībai neatliek laika,” saka E. Ķīse.
***
Fakti
– Gaujasrēveļu bibliotēkā ir 180 lasītāji.
– Dienā vidēji bibliotēku apmeklē apmēram 20 cilvēki.
– Fondā ir vairāk nekā 8000 vienību. Tās ir grāmatas un brošūras.
– Gadā abonē 18 dažādus preses izdevumus, tiem izlietojot apmēram 302 latus.
– Grāmatām un periodikai bibliotēka gadā izlieto 700 latus, kurus budžetā paredz pagasta padome.
– Šovasar pēc 28 gadu pārtraukuma bibliotēkā veikta inventarizācija.
