Parasti presē mēdz rakstīt par lieliem, ievērojamiem, īpašiem cilvēkiem. Arī sirmā māmuļa Marianna Ostrova, par kuru gribu uzrakstīt, ir ievērojama ar to, ka 24.novembrī svinēja 90. dzimšanas dienu.
Parasti presē mēdz rakstīt par lieliem, ievērojamiem, īpašiem cilvēkiem. Arī sirmā māmuļa Marianna Ostrova, par kuru gribu uzrakstīt, ir ievērojama ar to, ka 24.novembrī svinēja 90. dzimšanas dienu.
Sirmā māmuļa nodzīvojusi skaistu, bagātu mūžu, kas izdodas tikai retajam, jo mūsu valstī vidējais mūža ilgums nepārsniedz 70 gadus.
Marianna dzimusi 1912.gada 24.novembrī Ludzas pusē. Trīsdesmitajos gados kopā ar vecākiem pārceļas dzīvot uz Gulbenes rajonu netālu no nākamā vīra mājām. Tā, gandrīz kaimiņos dzīvojot, iepazīstas tuvāk, iemīlas un 1936.gadā apprecas. Sāk dzīvot pie viņa vecākiem – Vecgulbenes pagasta “Māriņkalna” mājās – pagaidu mājiņā. Viņa tēvam ir piešķirta zeme, vajag celt dzīvojamo māju, tur palīdzīgu roku pieliek arī Marianna. 1937.gadā piedzimst vecākais dēls Dzintars, pēc pāris gadiem – Andris un Maija.
Sirmo māmuļu dzīve nav lutinājusi. Lielā Tēvijas kara laikā – Staļina diktatūras laikā – nodevības dēļ vīru nevainīgu apcietina un izsūta uz Sibīriju, tur viņš desmit gadus pavada apcietinājumā. Nu Mariannai vienai jāaudzina un jāskolo trīs bērni, jāiet arī kolhoza darbā, jāizpilda uzliktās darba normas. Vēlāk nāk negaidīts smagākais trieciens, 39 gadu vecumā nomirst vecākais dēls, pēc dažiem gadiem nomirst arī vīrs, vīramāte un māte.
Marianna ir no sešu bērnu ģimenes, kur arī visi ir miruši. Tāpat no dzīves aizgājušas kaimiņienes, draudzenes, arī radinieces. Visam par spīti Marianna ir palikusi viena kā balta ieva ziedu laikā.
Šobrīd Marianna dzīvo pie meitas Gulbenē. Spēj pati sevi apkopt. Reizēm uzkopj arī savu istabiņu. Dzīvi interesējas par notikumiem pasaulē, skatās televīziju, noada vēl kādu rakstainu cimdu vai zeķu pāri.
Dzīves vētrās locīta un svaidīta, bet nesalauzta, Marianna vienmēr gaida ciemiņus atnākam parunāties par veciem laikiem. Marianna ir labestīga – gan bērnus, gan mazbērnus audzinājusi ar sirds siltumu, mīlestību un labu vārdu. Savu vīramāti pazīstu jau 36 gadus, bet no viņas neesmu nevienu ļaunu vārdu dzirdējusi. Nekad neesam arī strīdējušās.
No sirds novēlu sirmajai māmuļai labu veselību, možu garu, skaidru prātu un nodzīvot līdz veselam simtam.
Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi –
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.
Vedekla
