Zigurds no Galgauskas pagasta Pats smēķēju. Esmu izmēģinājis elektroniskās cigaretes un citas metodes, lai atmestu, bet ir grūti. Smēķēju kopš jaunības, jau būs 55 gadi. Kad biju armijā, tad vispār nebija iespējams atmest smēķēšanu. Radinieks man teica – kā cenu pielika cigaretēm, tā viņš vairs nesmēķē. Bet es tā nevaru. Par cigaretēm atdodu pusi pensijas.
Herta no Lejasciema pagasta Nezinu, jo runāšana un bāršanās nepalīdz. Tās ir tukšas runas. Ko viņiem padarīsi? Sola, piemēram, nesmēķēt, bet dara tāpat. Vienīgi, ja pasola grādīgo, tad gan klausa.
Zigfrīds no Litenes pagasta Kas ir iesācis pīpēt, ir kā tāds muļķītis. Pašam ir vai nav kapeika, viņš tāpat meklē cigareti. Es arī kādreiz smēķēju. Tas bija armijā. Armijā pie manis pienāca majors un pavaicāja, vai es smēķēju? Atbildēju, ka nē. Man norādīja, kā tad tā, viņš smēķē, bet es ne. Tā viņš katru rītu nāca un atnesa man papirosu un līdz vakaram man to vajadzēja nosmēķēt. Viņš man tā “piesējās”, ka es sāku smēķēt. Atnācu mājās no armijas un turpināju to darīt vēl divus gadus. Kad apprecējos, sieva teica, ja es smēķēšot, tad viņa iešot dzīvot uz otru istabu, tad es arī atmetu. Cilvēki saka, ka nevar atmest smēķēšanu. Tās ir muļķības. Smēķēšanu var atmest, ja labi grib. Tāpat ir ar alkoholu, jo ir jaunieši, kas dzer un staigā apkārt piedzērušies. Kur viņi ņem naudu, lai dzertu?
