Doles salā 13. un 14.augustā notika Latvijas Jaunatnes padomes rīkotais pikniks jauniešu organizācijām par godu 6. Starptautiskajai Jaunatnes dienai.
Doles salā 13. un 14.augustā notika Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) rīkotais pikniks jauniešu organizācijām par godu
6. Starptautiskajai Jaunatnes dienai.
Arī mēs, dēmieši, nolēmām apmeklēt pikniku. Daži bija Slovēnijā, citi pa vasaru strādā vai atpūšas, tāpāc uz pikniku braucām mēs trīs: Egija Kliesmete, Ilga Pētersone un es (Kristīne Ļeontjeva).
13.augusta diena sākās ar mūsu tikšanos Rīgā un došanos uz LJP biroju. Somas bija smagas, bet tas nemazināja mūsu pozitīvo noskaņojumu un entuziasmu šīs divas dienas padarīt neaizmirstamas.
Ienākot birojā, mūs ar platu smaidu un neviltotu prieku sagaidīja Ināra Kehre (galvenā atbildīgā par šo pikniku). Lielās mantu kaudzes gaitenī un blakus telpā apstiprināja, ka to, kas vēlas aktīvi nosvinēt Jaunatnes dienu, netrūka.
LJP rīkotajā piknikā piedalījās apmēram 40 dalībnieki no septiņām organizācijām: Latvijas Jaunatnes padomes (organizatori), IMKA Rīga, Jaunajiem Vanagiem, AEGEE Rīga, Jauno Zemnieku kluba, kluba “Māja” un, protams, Gulbenes jauniešu kluba “Dēms”.
Braucot uz piknika vietu, autobusā notika pirmās aktivitātes, kurās bija iespēja dažādu organizāciju biedriem iepazīties tuvāk. Mūs aicināja uz dažādām spēlēm, lai ātrāk iemācītos jauno draugu vārdus. Nedaudz vēlāk mūs sadalīja četrās jauktās komandās, lai izveidotu piknika karogu, noteikumus, leģendu un trofeju.
Pēc telšu uzsliešanas un pusdienām sekoja neoriģinālas sporta spēles, kurās ar lielu enerģiju un entuziasmu piedalījās jauniešu jauktās komandas. Komandu nosaukumi bija ļoti interesanti, piemēram, “Aknu pastēte”, “Kedas”, “Plaģiāts” un citas, arī saukļi bija neaizmirstami: “Dabūsi aknās!”, “Spēks ir kedās!”, “Trepe!”. Lai gan komandās bija jaunieši no dažādām organizācijām, visi ātri sadraudzējās un izveidoja spēcīgas, saliedētas komandas.
Pēc vakariņām sekoja atraktīvās organizāciju prezentācijas. Pēc mūsu (“Dēma”) prezentācijas bija daudz jautājumu, jo esam jauna un plašākam cilvēku lokam vēl mazpazīstama organizācija. Ikvienas aktivitātes, arī prezentāciju, neatņemama sastāvdaļa bija labs humors un skaļi smiekli.
Galvenā aktivitāte – nakts trase – tika gaidīta ar lielu nepacietību. No jauna izveidojām komandas. Nakts trases sākums bija paredzēts pulksten 23.00. Laika vēl bija diezgan, tāpēc vienojāmies kopējai dziesmai. Dziedājām, dejojām, stāstījām interesantus atgadījumus no dzīves, jutāmies vienoti un labi.
Kad bija satumsis, sirēnas signāls dalībniekus aicināja pulcēties pie ugunskura, noklausīties leģendu un doties aizraujošajā nakts trasē. Leģenda stāstīja par to, ka teroristi ir nolaupījuši Mauritānijas princesi, kurai mums ir jāpalīdz. Lai viņu glābtu, bija jākāpj kalnos, jāpārvar vulkāns un Vidusjūra. Pēc princeses izglābšanas komandas tikās ar viņas māti Mauritānijas karalieni un saņēma atalgojumu. Visas četras komandas finišēja, cita ātrāk, cita lēnāk, tomēr visi atzina, ka trase bija interesanta.
Pēc trases veikšanas, saģērbušies siltāk un uzvilkuši sausus apavus, neviens negrasījās doties gulēt, bet pulcējās pie ugunskura. Ināra aicināja katram jaunietim izstāstīt, kuru mirkli no visas dienas viņš vēlētos iemūžināt. Bija interesanti klausīties, kas dalībniekiem bija visvairāk paticis. I.Kehre atklāja, ka grib saglabāt to mirkli, kad, paveroties debesīs un ieraugot, ka tās nav apmākušās, sapratusi, ka lietus nelīs un pikniks izdosies. Es savukārt nekad neaizmirsīšu organizāciju prezentācijas un fantastisko saulrietu.
Arī vēlāk tikai daži jaunieši aizgāja gulēt, vairākums izvēlējās pavadīt laiku pie ugunskura ar jaunajiem draugiem. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka tonakt notika “kāzas”. Apprecējas divi jaunieši (katrs no savas organizācijas), kuri nejaušības dēļ autobusā apsēdās blakus. Pirms tam viņi pat nebija pazīstami, bet apmēram pulksten 4.00 viņus saderināja “mācītājs”, kura uzruna bija īpaši oriģināla. Protams, bija gredzeni, vedējtēvs ar vedējmāti un citi simboli un priekšmeti, kuri raksturīgi kāzām.
Nākamās dienas rītā enerģijas pārpilnu cilvēku nebija, bet pabrokastojot dzīvesprieks un smaids uz lūpām atgriezās. Lai gan visu iepriekšējo dienu tika daudz sportots, tomēr arī otrajā dienā netrūka jauniešu, kuri vēlējas aktīvi pavadīt laiku šajā piknikā.
Šo divu dienu laikā mēs ieguvām jaunus draugus, iepazināmies tuvāk ar vairākām jauniešu organizācijām, izveidojām kontaktus turpmākai sadarbībai un vienkārši labi pavadījām laiku. Atvadoties visu dalībnieku sejas rotāja smaidi kā apliecinājums tam, ka vērts bija braukt uz pikniku un fantastiski nosvinēt 6. Starptautisko Jaunatnes dienu.
