Vairumu saslimšanu var ārstēt ar pareizi izvēlētiem medikamentiem, un tas panākts ar zinātniskiem pētījumiem un jaunatklājumiem. Taču bieži medikamenti var izraisīt nevēlamas blakusparādības.
Alerģiskas saslimšanas mūsdienās sastopamas aizvien biežāk, jo dažādu ķīmisku un sintētisku vielu iekļaušana sadzīves precēs un pārtikas produktos, kā arī gaisa piesārņojums cilvēka organismam liek reaģēt asāk. Pavisam apzināti vairāk nekā 100 tūkstoši alergēnu, kuri ietekmē sabiedrību, lielu daļu no tiem satur medikamenti, informē farmaceiti.
“Medikamenti ir radīti, lai palīdzētu cilvēkiem atgūt veselību. Uzsākot tos lietot, nevajadzētu baidīties no potenciālām nevēlamām blakusparādībām. Pirms jebkuru zāļu lietošanas rūpīgi jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju, jāseko ārsta norādījumiem un noteikti jākonsultējas ar speciālistu, ja pēc zāļu lietošanas rodas nepatīkamas sajūtas, jo zāļu iedarbību ietekmē dažādi faktori, pauž “Euroaptiekas” kvalitātes vadītāja Zane Melberga.
Visām zālēm ir pievienota lietošanas instrukcija, kurā minēta gan pareiza to lietošana, gan iespējamās blakusparādības. Tās var būt biežāk vai retāk sastopamas un tiek iedalītas gradācijās: piemēram, ļoti biežas blakusparādības (novēro vairāk nekā vienam no 10 pacientiem), biežas blakusparādības (mazāk nekā vienam no 10, bet vairāk nekā vienam no 100), retākas blakusparādības (mazāk nekā vienam no 100, bet vairāk nekā vienam no tūkstoša), retas blakusparādības (novēro mazāk nekā vienam no tūkstoša, bet vairāk nekā vienam no 10 tūkstošiem).
Ir svarīgi iepazīties ar lietošanas pamācību, lai nepatīkamas sekas nepiemeklētu paša neuzmanības vai paviršas attieksmes dēļ.
Viens no medikamentu veidiem, ko cilvēki bieži lieto nepareizi, ir antibiotikas. Pāri palikušos medikamentus pēc kursa beigām nedrīkst vairs lietot. Tos arī nedrīkst izmest, svarīgi tos nodot aptiekās. Pēc tā, cik daudz neizmantotu zāļu atgriežas farmaceitu redzeslokā, var secināt, ka pacienti bieži nelieto zāles tā, kā nozīmējis ārsts. Antibiotikas ir paredzētas noteiktiem gadījumiem, un tās nevajadzētu lietot pie vieglas saaukstēšanās, turklāt jālieto kursa veidā, ievērojot gan medikamentu lietošanas ilgumu, gan pareizu lietošanas režīmu. No pārlieku biežas antibiotiku lietošanas izstrādājas rezistence jeb pieradums.
Visbiežāk sastopamās nepatīkamās medikamentu lietošanas blaknes ir kuņģa un zarnu trakta kairinājums un gremošanas traucējumi. Taču liela daļa medikamentu var izraisīt arī paaugstinātas jutības jeb alerģiskas reakcijas: nātreni, izsitumus, niezi, elpošanas grūtības, tūsku un smagākajos gadījumos anafilaktisko šoku, kas apdraud dzīvību. Alerģiskas reakcijas parasti iestājas jau īsi pēc zāļu ieņemšanas, šis laiks var būt no dažām minūtēm līdz pāris stundām. Alerģisku reakciju var veicināt vairāki faktori – pārslimotas vīrusu slimības, grūtniecība un hormonāli traucējumi, pārtika, apkārtējā vide, nepareiza medikamentu lietošana. Daži medikamenti jālieto tukšā dūšā, citi – ēšanas laikā, un visbiežāk medikamentus nedrīkst lietot kopā ar greipfrūtu sulu un piena produktiem. Svarīgs ir arī medikamentu ievadīšanas veids: lietojot zāles iekšķīgi, alerģijas risks būs mazāks, nekā ievadot tās muskulī vai vēnā.
Vissmagākā alerģiskā reakcija ir dzīvībai bīstamā anafilakse – tūska, elpas trūkums, strauja asinsspiediena samazināšanās, kas izraisa reiboni un samaņas zudumu, un šoks. Tādā gadījumā cilvēkam nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Vieglākas alerģiskas reakcijas gadījumā ir jāinformē savs ārstējošais ārsts un jākonsultējas, vai turpināt vai pārtraukt medikamentu lietošanu. Ārsts izvērtēs, vai risks ir lielāks par ieguvumiem.
