Es vēlētos būt kā dzērve,
Kas vientuļi kliedz uz ciņa…
Un purvā aizskan šī ziņa,
Ka rudens drīzi būs klāt.
Lai dzērves sauciens kā miņa,
Ka dzērveņogai laiks sārtot,
Un nevajag vairāk prātot –
Kas būs pēc tam – vai stāt?
Vai piestāt, pirms rudens sārto?
Un lapas kā pasakā kārto –
Gan zeltā, gan rubīnā kārto,
Gan vienkārši bālēt sāk…
Bet es kā dzērve,
Stāvot uz sava purva ciņa,
Nu nezinu – spēšu vai lidot,
Kad rudens pienācis būs…
