Valmierā naktī uz 16. aprīli noticis maģistrālā gāzes vada plīsums.
Valmierā naktī uz 16. aprīli noticis maģistrālā gāzes vada plīsums. Policijai nepārtraukti zvanīja iedzīvotāji, uzdodot tikai vienu jautājumu: “Kas ir noticis un kā mums rīkoties?” Kā Gulbenē rīkotos šādā vai līdzīgā ārkārtas situācijā?
“Dzirkstele” to komentēt lūdza Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieku Andreju Andževu. “Jāatzīst, ka Valmieras gadījums bija sarežģīts – bīstama avārija, nakts, neziņa, grūti informēt iedzīvotājus. Atbildīgie dienesti šajā situācijā rīkojās atbilstoši shēmai. Par laimi, gāzes vada bojājuma dēļ gāze neaizdegās. Ja tas notiktu, zaudējumi un apdraudējumi būtu vēl lielāki. Mašīnu iedarbināšana un braukšana varētu veicināt gāzes aizdegšanos. Domāju, ka iedzīvotāju izbraukšana no pilsētas ar automašīnām nebija drošākais variants,” saka viņš.
Valmieras rajona policijas pārvaldes speciāliste preses un sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Jukāma “Dzirksteli” informē, ka sadarbībā ar ugunsdzēsējiem iedzīvotāju informēšanai izmantoja radio “SWH”, ielās izbrauca policijas patruļmašīnas ar skaļruņiem, jo telefonu līnijas bija pārslogotas un nefunkcionēja tā, kā vajadzētu. Policija bloķēja ceļus, neļaujot transportam iebraukt Valmierā. Sākotnēji iedzīvotājus viņu drošības labad lūdza evakuēties no pilsētas, taču drīz vien secināja, ka tas nav nepieciešams.
A.Andževs stāsta, ka Gulbenē līdzīgā situācijā būtu sarežģīti ar sirēnas palīdzību paziņot par trauksmi visiem iedzīvotājiem. “Sirēnas skaņa simtprocentīgi nesniedzas pāri visai pilsētai. Ierīkot vairākas sirēnas Gulbenē droši vien nevarēsim, jo izmaksas ir lielas.
“Iedzīvotāju informēšanā ārkārtas situācijā droši vien būtu jāņem piemērs no valmieriešiem – ar ieslēgtām bākugunīm patruļmašīnām, skaļi signalizējot, būtu jābrauc uz pilsētas nomalēm, tā informējot iedzīvotājus par ārkārtas situāciju un rīcību,” saka Andrejs Andževs.
Avārijas situācijā, kad rodas bažas par draudiem cilvēku dzīvībai, rīcības shēmai pilsētā, kā uzsver A.Andževs, jābūt skaidrai. Vispirms pilsētā jāieslēdz trauksmes sirēna, papildus patruļas automašīnas izbrauktu uz nomalēm un, skaļi signalizējot, informētu par trauksmi. Pēc šā signāla iedzīvotājiem būtu jāieslēdz radio, televizors, lai saņemtu informāciju par iespējamo apdraudējumu un rīcību avārijas laikā.
“Saprotams, ka informācija plašsaziņas līdzekļos šādā situācijā nenonāktu momentā, taču pēc neliela laika – noteikti,” saka A.Andževs. Viņš piebilst, ka daudzos gadījumos – ķīmisko vielu noplūdes, vētras, radiācijas izstarojuma – visdrošākā patversme ir savs dzīvoklis, aizverot logus un durvis.
A.Andževs uzsver, ka ārkārtas situācijā svarīga ir visu atbildīgo iestāžu saskaņota rīcība. Nekavējoties ir sasaucama rajona ārkārtējo situāciju komisija, pieaicinot vajadzīgos dienestus, analizējot avāriju un to likvidējot.
