Šodien pie Vecgulbenes muižas tiek atklāta plāksne Valmieras 1. kājnieku pulkam. Valmieras 1. kājnieku pulka pieminekļa fonda dibinātājs un valdes loceklis Romāns Naudiņš uzsver, ka šis pulks ir iegājis vēsturē ar savu patriotismu un cīņas sparu, kad dzima Latvija. Brīvības cīņu virpulī tika ierauti gan sirmgalvji, gan vīri spēka gados, gan jaunieši no skolas sola, kas devās kaujās pret boļševikiem, apliecinot mīlestību pret savu dzimteni.
Kāda nozīme šim kājnieku pulkam Vecgulbenes atbrīvošanā no lieliniekiem, skaidro Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis.
Atbrīvojot Vecgulbeni – kaujas nenotiek
A.Savickis norāda, ka Valmieras 1. kājnieku pulks sācis formēties 1919.gada 18.februārī, bet kopš 7.augusta tā nosaukums ir 4. Valmieras kājnieku pulks.
1919.gada 29.maija vakarā Alūksnes pilī notika apvienoto latviešu un igauņu karaspēka daļu komandieru apspriede, kurā vienojās uzsākt uzbrukumu Vecgulbenes virzienā 30.maijā no rīta. Uzbrukumu izplānoja izvērst trijos virzienos: 1.grupa – 2. Igaunijas jātnieku pulks ar diviem lielgabaliem uzbruka Beļavas, Lejasciema virzienā, 2.grupa – 1. Valmieras pulks ar tam pakļauto igauņu bateriju uzbruka Kalnamuižas, Vecgulbenes virzienā, 3.grupa – 1. Igaunijas jātnieku pulks, 1. Igaunijas kājnieku pulka 1.bataljons un Dāņu brīvprātīgo rota uzbruka Litenes, Sitas stacijas virzienā, tad Vecgulbenei.
Pēc nelielām sadursmēm apvienotais karaspēks līdz 30.maija vakaram sasniedza Beļavas muižas, Kalna muižas, Litenes muižas līniju, uz kuras palika pa nakti.
1919.gada 31.maijā ap pusdienas laiku tika ieņemts Lejasciems, un Valmieras pulks iegāja Vecgulbenē.
Tikai tagad, kad Vecgulbene tika atbrīvota no lieliniekiem, tā pirmoreiz nonāca neatkarīgās Latvijas Republikas sastāvā un Kārļa Ulmaņa pagaidu valdības pārvaldībā.
No 1919.gada 31.maija līdz 3.jūnijam Valmieras pulks un tāpat Vecgulbenē ienākušās Igaunijas un dāņu karaspēka vienības palika uz vietas atpūsties. “Jāpiebilst, ka šajā atpūtas periodā atsevišķas rotas veica uzdevumus Stāķos un Krapas muižā, kur notika sadursmes ar lieliniekiem. Par kritušajiem šajās sadursmēs informācijas nav,” saka A.Savickis.
3.jūnijā sākās pēdējais uzbrukums Vidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem Krustpils virzienā.
Lielinieki rīkoja asinsdzīres
“Lai gan Gulbenes atbrīvošana 1919.gada 31.maijā notika bez lielas kaujas un bez lieliem zaudējumiem, tad varētu domāt, ka Valmieras 1. kājnieku pulka atbrīvošanas nozīme ir bijusi niecīga. Tā noteikti nav, jo 1919.gada 31.maijā Gulbene un visas apkārtnes iedzīvotāji tika atbrīvoti no lielinieku varas. Pateicoties Valmieras 1.kājnieku pulkam, tika pārtraukta Malienas revolucionārā kara tribunāla darbība Vecgulbenē. Tā izcēlās ar īpašu nežēlību, jo tribunāls uz nāvi notiesāja vairāk nekā 200 Latvijas iedzīvotājus,” stāsta A.Savickis.
Grāmatā “Latvijas atbrīvošanas kara vēsture” ir aprakstīts, kādu piemiņu atstāja lielinieki Vecgulbenē. “Kad Latvija nokļuva lielinieku rokās, vietējie komunisti rīkoja savas nebeidzamās asins dziras. Visiem tumšiem un noziedzīgiem elementiem bija brīvas rokas slepkavot un laupīt. Vecgulbene un tās apkārtne bija viena no visšausmīgākajām komunistu trakošanas vietām. Ieejot Vecgulbenes muižā, atklājās komunistu valdīšanas laika šausmu darbi. Pie pašas pils mūriem izrakta liela bedre, kuru lielinieku varasvīri nebija paspējuši piepildīt ar saviem upuriem. Lielinieki savus upurus bija apkāvuši pils tuvākā apkārtnē. Vairākas bedres bija tikai pa pusei aizbērtas, no tām dvesa līķu smaka. Šī asā smaka bija sapulcinājusi lielus kraukļu barus, kas ķērkdami lidoja pa skaisto parku, kura koka stumbri bija cauršauti un zari aplauzti, cilvēkus slepkavojot.”
Uzliek divas piemiņas plāksnes
Notikumam, kad Vecgulbene tika atbrīvota no lielinieku varas, trīsdesmitajos gados, proti, tautā tā saucamajos Ulmaņlaikos, Gulbenē tika uzliktas divas piemiņas plāksnes.
“1934.gadā 27.maijā Gulbenes kapos tika uzlikta piemiņas zīme it kā šajās cīņās kritušajiem Valmieras 1. kājnieku pulka karavīriem. Bet uz šīs piemiņas zīmes jeb granīta plāksnes nav skaidri pateikts, ka šī piemiņas zīme ir tieši Valmieras kājnieku pulka kritušajiem karavīriem. Tur ir vienkārši teikts – kritušajiem par Latvijas brīvību. Bet literatūrā var atrast norādījumus, ka šī piemiņas zīme tomēr ir uzlikta Valmieras 1. kājnieku pulkam, bet apstiprinājumu tam, ka tomēr kritušo Valmieras 1.kājnieku pulkam nebija laikā, kad tika atbrīvota Vecgulbene no lieliniekiem, gūst no Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo, bez vēsts pazudušo, ievainojumos mirušo karavīru sarakstiem, kas sastādīti 1921.gadā. Lai tiešām skaidri norādītu, kas dus šajā kapavietā, kur ir uzlikta šī plāksne, būtu jāveic arheoloģiskie izrakumi un jāpēta dziļāk,” norāda A.Savickis.
Viņš piebilst, ka iespējams šis interpretējums, ka tur dus Valmieras 1. kājnieku pulka kareivji, radies Ulmaņlaikā, kad centās izcelt un akcentēt latvisko un uzsvērt šādus vēsturiskos notikumus.
Otra plāksne, kura veltīta Valmieras 1. kājnieku pulkam, tika atklāta 1939.gada 28.maijā Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā pie kādreizējā muižas kroga, vēlāk pie Gulbenes valsts komerc- un arodskolas internāta ēkas. Šī vieta atrodas pāri ceļam pretī Gulbenes Vēstures un mākslas muzejam, un tagad tur ir tukšs laukums. Uz plāksnes ir teksts “Šai ēkā 1919.gada 31.maijā novietojās Gulbenes atbrīvotāji Latvijas nacionālās armijas Valmieras 1. kājnieku pulks un no šīs vietas turpināja Gulbenes novada atbrīvošanu”. Šī piemiņas plāksne nav saglabājusies, jo ir gājusi bojā pēc 2. pasaules kara.
Fakti:
1934.gada 27.maijā uzliek piemiņas zīmi Gulbenes kapos 1919.gada maijā kritušajiem Valmieras 1. kājnieku pulka karavīriem, kas atbrīvoja Vecgulbeni. Interesanti, ka pēc vēstures avotiem kritušo gandrīz nebija. Iespējams, ka šis interpretējums, ka tur dus Valmieras pulka kareivji, radies Ulmaņlaikā. Taču piemiņas vietu arī šodien rūpīgi kopj labiekārtošanas iestādes darbinieki.
1939.gada 28.maijā uzliek vēl vienu piemiņas plāksni Valmieras 1. kājnieku pulkam. Tā atradās Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā pie kādreizējā muižas kroga. Plāksne nav saglabājusies līdz mūsdienām.
2008.gada 11.novembrī atklāj jaunu piemiņas plāksni Vecgulbenes muižas teritorijā Valmieras 1. kājnieku pulkam.
