20. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko osteoporozes dienu.
20. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko osteoporozes dienu. Kas tā par slimību un kā no tās izvairīties?
Kas ir osteoporoze? Osteoporoze ir kaulu masas zudums. Laikam ejot, tie kļūst poraini un trausli, tādēļ viegli lūst. Osteoporozes gaita nav manāma – ļoti ilgu laiku izmaiņas, kas notiek kaulos, cilvēks var nejust, viņam nekas nesāp, taču sekas ir pamatīgas un sagādā daudz raižu – parasti kaulu lūzumus. Pietiek ar nelielu kritienu, vienkārši paslīd kāja, un kauls pušu. Visbiežāk lūst apakšdelma, gūžas un augšstilba (ciskas) kauli. Starp citu, ja ir lūzis ciskas kaula kakliņš, vienīgā izeja ir tā protezēšana, bet uz operāciju šobrīd jāgaida rindā apmēram pieci gadi. Osteoporoze var noritēt arī ar sīkiem mikrolūzumiem mugurkaulā, kuru rezultātā tiek traumētas muguras smadzenes, rodas sāpes kājās, rokās vai mugurā. Katrs mēs pazīstam kādu septiņdesmitgadīgu večiņu, kura uz vecumu ir sarāvusies un staigā sakņupusi, ar kuprīti mugurā vai pēdējos divdesmit mūža gadus pārvietojas tikai ar spieķi vai kruķiem.
Kas nosaka kaulu blīvumu?
Kauli nav tikai cieti veidojumi, bet gan dzīvi audi, kas noārdās un atjaunojas. Ja tiek izjaukts kaulu veidojošo šūnu līdzsvars, noārdīšanās notiek intensīvāk nekā atjaunošanās, kauli maina savu struktūru un kļūst trausli. Rezultātā deformējas mugurkauls un samazinās augums, palielinās kaulu lūzuma risks un dažādu saslimstību iespēja.
Kāpēc mūsu kauli sairst?
Pirmais osteoporozes riska faktors ir menopauze, kas gluži dabiski iestājas katrai sievietei. Menopauze ir laiks, kad mēnešreizes ir beigušās un olnīcas pamazām pārstāj darboties. Estrogēns, ko izstrādā olnīcas, ne tikai nodrošina normālu menstruālo ciklu, bet arī notur kaulaudu noārdīšanās procesu līdzsvarā pret kaulaudu veidošanās procesu. Samazinoties estrogēna daudzumam, līdzsvars izjūk, un osteoporoze var progresēt. Pirmos septiņus gadus pēc mēnešreižu izbeigšanās noris visstraujākā un vislielākā kaulu masas un blīvuma samazināšanās. Kalcijs pamazām “izskalojas” no kauliem, un tie kļūst plāni un trausli.
Otrais osteoporozes riska faktors – citi iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi. Par osteoporozi vairāk jādomā sievietēm, kurām ir bijusi vēla pubertāte, agrīna menopauze (pirms 45 gadu vecuma) vai arī izoperētas abas olnīcas.
Trešais riska faktors – nepilnvērtīgs uzturs. Normālas miesas būves cilvēka organismā ir līdz pusotram kilogramam kalcija. 99 procenti no šī kalcija tiek izmantoti kaulu un zobu būvniecībā, bet viens procents kalcija cirkulē asinīs kopā ar citiem mikroelementiem un gādā par asinsreci, imūnsistēmu un muskuļu darbību. Ja kalcija asinīs nav pietiekami, tad šī minerālviela tiek izsūknēta no kauliem. Arī badojoties no organisma pastiprināti tiek izvadīts kalcijs.
Ceturtais osteoporozes riska faktors – slaidums. Klimaktērija laikā neliela daļa estrogēnu veidojas taukaudos. Ja taukaudu nav, estrogēniem vienkārši nav kur veidoties, un tas nozīmē, ka slaidas sievietes ir vairāk pakļautas osteoporozei nekā dūšīgās.
Piektais riska faktors – traucēta zarnu darbība un uzsūkšanās procesi.
Sestais – mazkustīgums. Zinātnieki ir pierādījuši, ka tai rokai, ar kuru cilvēks vairāk fiziski strādā, ir par pieci procenti vairāk kaulvielas nekā otrai.
Septītais – smēķēšana, alkohola un kafijas dzeršana. Regulāri izdzertas divas kafijas tasītes dienā ar laiku samazina kaulu blīvuma. Alkohols kavē kalcija un citu minerālvielu uzsūkšanos.
Astotais – ilgstoša medikamentu lietošana. Te jāmin glikokortikoīdi (lieto astmas un artrītu ārstēšanā) un vairogdziedzera hormoni kavē kaulu augšanu un sekmē kaulvielas samazināšanos.
Devītais – nepietiekama uzturēšanās saules gaismā. Kalcija uzsūkšanos veicina D vitamīns, kas veidojās ādā saules gaismas ietekmē. Pie riska faktoriem jāmin arī iedzimtība (ģimenē vairākās paaudzēs ir bijuši ar osteoporozi saistīti lūzumi), dažādas profesijas, kur pastiprināti noslogoti kauli.
Kā var novērst osteoporozi?
1. Par saviem kauliem jādomā jau bērnībā un jaunībā. No dzimšanas līdz 35 gadu vecumam kauli uzkrāj kalciju. Pēc 45 gadu vecuma mēs zaudējam 0,5 procentus kaulu masas gadā. Tādēļ katrā dzīves periodā nepieciešama atbilstoša fiziska slodze, daudz jāuzturas svaigā gaisā un saulē, jālieto ar kalciju bagāts uzturs un kalciju saturošus preparātus.
2. Pilnvērtīgs uzturs. Pieaugušam cilvēkam nepieciešami 1000 miligrami kalcija (grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā pat 1300 līdz 2000 miligrami) dienā. Visvērtīgākie ir piena produkti. Viena glāze piena satur aptuveni 200 miligramus kalcija, 100 grami siera no 200 līdz 1200 miligramiem kalcija, 100 grami pupas – 150 miligramus kalcija un tā tālāk.
3. Kalcigrana un citu kalcija preparātu lietošana. Papildus kalcijs noteikti jālieto bērniem intensīvas augšanas periodos (11 līdz 13 gadu vecumā), grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, menopauzālajā periodā.
4. Savlaicīga hormonus aizvietojošā terapija (HAT). Estrogēnus saturošus preparātus sievietei jāsāk lietot laikus – jau tad, kad parādās pirmās klimaktērija pazīmes – svīšana, karstuma viļņi, nervozitāte. Ir dažādi HAT preparāti, un tie jāpielāgo individuāli katrai sievietei, ko var izdarīt tikai ginekologs.
Kādus kalcija preparātus lietot?
No aptiekās pieejamajiem kalcija preparātiem vislabāk uzsūcas kalcija karbonāts -“Calcigran”. To pārdod simts tablešu iepakojumā, un, lietojot vienu tableti no rīta un vienu vakarā, pietiks pusotram mēnesim. Kalcigrana sastāvā ir arī D3 vitamīns, kas nodrošina kalcija uzsūkšanos. Daudzi droši vien atceras šķidro kaļķi, ko agrāk pārdeva pudelēs. Tas bija kalcija hlorīds, kas ne vien bija negaršīgs, bet arī uzsūcās ļoti slikti.
Vai kalcigranu var lietot kopā ar HAT?
Sievietēm postmenopauzē obligāti jālieto gan HAT, gan kalcija preparāti. Estrogēns viens pats kaulu nevar uzbūvēt, vajadzīgs arī kalcijs.
Vai kalcigranam ir blakusparādības?
Kalcijs ir minerālviela, kuru organisms patērēs tik, cik tas nepieciešams. Kalcija preparāti nu nekādā gadījumā nav tie, no kuriem jābīstas blakusparādību dēļ. Tomēr, ja ir kāda nopietna slimība, labāk konsultēties ar ārstu. Vienas reizes optimālā deva ir 500 miligrami kalcija. Tieši tik daudz satur viena tablete kalcigrana. No tā uzsūcas apmēram 30 procenti (citi kalcija sāļi uzsūcas mazāk). D vitamīna klātbūtne ļauj kalcijam nokļūt tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Nevienā no pētījumiem nav konstatētas tādas blakusparādības kā aizcietējumi vai asinsvadu pārkaļķošanās, no kurām visvairāk baidās pacienti.
Vai organiski iegūts kalcijs ir veselīgāks?
Nav klīniski pierādīts, ka kalcijs, ko iegūst no organiskām izejvielām (piemēram, austeru čaulām vai olu čaumalām) ir vērtīgāks par rūpnieciski ražoto. Viss atkarīgs no tā, kāda sāļa sastāvā ir kalcijs.
Vislabāk uzsūcas kalcija citrāts (bet tas šobrīd Latvijā nav nopērkams) un kalcija karbonāts jeb kalcigrans.
Vai var uzņemt ar pārtiku?
Teorētiski var, piemēram, lai nodrošinātu diennaktī nepieciešamo (1000 miligrami) kalcija daudzumu, pieaugušajam ir jāapēd kilograms jogurta vai kilograms piena, vai 500 grami siera, vai 1,5 kilogrami sviesta, vai kilograms pupu vai divi kilogrami burkānu dienā. Vienu dienu tas ir iespējams, bet vai tiešām katru dienu, 365 dienas gadā, ēdīsiet, piemēram, puskilogramu siera? Bez tam papildus (vismaz ziemas periodā) jāuzņem arī D3 vitamīns, kas nodrošina kalcija uzsūkšanos un izgulsnēšanos kaulaudos.
Starp citu kalcija daudzumu, ko aizskalo divas mazas kafijas tasītes kompensē 300 grami piena. Tātad, ja gribat dzert kafiju, lai nodrošinātu nepieciešamo kalcija daudzumu diennaktī, jāizdzer 1,3 litri piena.
