Anda no Lejasciema pagasta Pie mums, Lejasciemā, būs koncerts, kur spēlēs pūtēji, būs dejas, folkloras ansamblis, šūpošanās un olu ripināšanas. Notiks visas jautrības, kas paredzētas Lieldienās. Parasti, ja pagastā kaut kas notiek, to apmeklēju, jo man patīk sabiedriski pasākumi. Šoreiz nezinu, vai iešu, jo esmu apslimusi. Mājās uz Lieldienām parasti krāsojam olas. Es krāsoju olas vienkārši. Man patika, kā mamma agrākos laikos darīja – krāsoja olas sīpolu mizās, tad no meža atnesa sūnas, uztaisīja tādu kā perēklīti un tur salika nokrāsotās olas. Tas izskatījās skaisti un vienkārši. Es daru tāpat. Citi krāso ar ķīmiskajām krāsām, man tā nepatīk.
Skaidrīte Antone no Jaungulbenes pagasta Lieldienās atbrauc bērni un mazbērni ciemos, tad sākas olu kari un pēc tam seko mielasts. Tā kā šūpoļu tuvumā mājai nav, tad pašūpoties gan nesanāk. Bērnībā Lieldienas bija lieli svētki. Dzīvojām lauku mājā, tur bija šūpoles un visi gājām arī šūpoties, tad brokastīs galdā bija sakrāsotas olas, kuras pirms tam tika ilgi krātas. Brokastīs visi sanācām reizē pie galda. Tika izvārīts kakao, bija baltmaize ar sviestu, ko ikdienā mēs tā vienkārši neēdām. Olas krāsoju sīpolu mizās. Tagad dārzā ir estragons, kuram ir zaļas lapiņas, tās piesienu klāt olai, vēl aptinu ar sīpolu mizām vai arī saslapinu olu ūdenī un paviļāju putraimos, pēc tam piesienu sīpolu mizu. Sanāk raibas olas.
