Raitis Apalups no Kalnienas
Tas ir bēdīgi. Tas nozīmē, ka lauki būs izputējuši. Ir jau traki, ka nav skolēnu, arī tas nav normāli, bet ko lai dara – nu nav jau to iedzīvotāju. Kāds vēl brauc uz Gulbeni uz skolu. Skolotāju algas arī iespaido skolēnu skaits. Ēkas paliks tukšas, kas ar tām notiks? Es jau esmu pret likvidāciju, bet jāskatās jau arī ekonomiskā puse. Skolotājiem jau arī jāsaņem kaut cik normāla alga par savu darbu un jānodrošina ģimene. Bet tas jau nav pie mums vien, citur arī tāpat notiek. Mums pašiem jau ir sāpīgāk tas, kas skar mūsu novadu.Runājot par Rankas arodskolas saglabāšanu, es domāju, ka nevajadzēja. Bet nu atkal ir jau traki – ēka ir liela, paliek tukša. Atceros, kad Rankā bija meža skola vēl vecajā pilī. Tad gan tur bija skolotāju un pasniedzēju kolektīvs augstā līmenī. Tur bija stingra kārtība un viss bija solīdi. Bet tagad pēdējā laikā, cik esmu dzirdējis, tās disciplīnas tur nav. Kad braucu no Rīgas ar autobusu mājās, tad atpūtas kompleksa “Lācītes” pieturā iekāpa vairāki turienes skolēni. Brauca uz Gulbeni un tālāk – kurš uz Balviem vai vēl kur. Nu tad viņi jau bija iereibuši un autobusā lietoja necenzētus vārdus. Man radās ļoti slikts iespaids par to skolu.
Lasīju, ka bērnudārzu Rankā pārcels uz skolas telpām. Labi, tās telpas būs vairāk apdzīvotas, bet bērnudārzs tika uzcelts sovhoza laikā, tagad atkal tās telpas paliks tukšas. Nu nav jau Rankā vairs to iedzīvotāju. Es jau mēru pēc tā, cik man vairs ir pazīstamu palicis no mana laika. Paliek arvien mazāk un mazāk. Vieni pārceļas, citi aizbrauc uz ārzemēm, viena daļa ir kapos.
Priecīga ziņa priekš manis bija tā, ka Rankas pamatskolai it kā ir pircējs, tad vismaz tā būs apdzīvota. Tā ir mana skola – 1956.gadā pabeidzu. Tā jau man mīļa. Mana mamma tur mācījās, mana vecmamma mācījās. Ja ēka būs apdzīvota, tad vismaz man prāts būs mierīgāks. Prieks par Rēveļu skolu, kas ir apdzīvota, izmantota, kā pienākas – tur ir bibliotēka, jauniešu centrs, muzejs. Stradu skola ilgu laiku stāvēja tukša, bet tagad jau kāds ir sācis darboties. Bet Kalnienas skolas ēka stāv tukša un iet postā. Kas notiks ar Stāmerienas skolas ēku, ja skolu likvidēs? Galgauskas skolas ēka arī speciāli skolai tika celta. Ulmaņlaikos pirmās Latvijas brīvvalsts laikā sacēla laukos daudz skolu visā Latvijā, bet šitās brīvvalsts laikā visu likvidē. Bet nu nav jau tajos laukos tiešām to iedzīvotāju. Ja kāds vēl dzīvo, tad brauc kaut kur citus strādāt, jo darba te nav. Kaut kas nav riktīgi, bet grūti pateikt, kā uz pareizām sliedēm visu to nostādīt. Izejas jau laikam tik tiešām nav. Nevar jau skolotājs par pusvelti strādāt. Skolotāja darbs jau nav nekāds vieglais. Es saprotu, ka nu jau zināmā mērā ir skolotāju trūkums. Manā laikā visi skolotāji dzīvoja uz vietas, bet tagad brauc no citām vietām un laikam pa vairākām skolām. Viņš jau nevar vairs ar bērnu nemaz tā strādāt, kā vajadzētu. Agrāk bija pēcstundas, internāts, kur bija audzinātājs. Viss bija uz vietas. Protams, laiks prasa savu un tā, kā bija, nekad vairs nebūs, bet kopumā jūtos apbēdināts.
Ginta Alberte, laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore
Godīgi sakot, ir šoks par šīsnedēļas centrālo ziņu par iespējamo lauku skolu slēgšanu novadā! Protams, visvairāk sāp Galgauska, jo tā ir mana dzimtā skola, kuru pirmās brīvvalsts laikā galgausnieši paši savām rokām uzbūvēja. Tolaik tā bija modernākā plašā apkaimē. Joprojām nams ir tikpat gaišs, plašām telpām, piemērots mācībām, bet kas ar to notiks, ja skolu likvidēs? Laikam jau sirdī vienmēr cerēju, ka tā nu būs pēdējā skola, kuru aizvērs.
Protams, bērnu nav un vairāk viņu nekļūs pārskatāmākā nākotnē. Taču, manuprāt, tie tomēr nav tikai ekonomiski aprēķini, tie ir arī politiski lēmumi, kādu novada attīstību redz pašvaldība, un ilgtermiņā acīmredzot – bez virknes pagastu. Nevienam jau nav noslēpums, ka pašvaldība ieguldīs lielu naudu, reanimējot Rankas arodskolu. Tur tiek saskatīta nākotne, bet lauku skolās ne. Kāpēc tā? Šādu jautājumu noteikti uzdod ne viens vien potenciālās likvidējamās skolas skolotājs vai vecāks, jo risks jau pastāv tik un tā. Iespējams, pašvaldību vilina kāds solītais skolu optimizācijas “burkāns” no valsts. Nezinu, kā pēc šādiem radikāliem soļiem, ieguldot lielus budžeta līdzekļus, pašvaldība vēl taisās būvēt vērienīgo izklaides laukumu Gulbenē? Varbūt šo summu vajadzētu kaut kāda veidā ieguldīt pagastu attīstībā, dodot kādu cerību tiem, kuri nav pametuši laukus? Par skolu likvidēšanu pēdējais vārds ir deputātiem, un viņi ir neapskaužamā situācijā arī tāpēc, ka ar skolu reformām ir gājis kā pa celmiem, piemēram, Gulbenes sākumskola atkal ir kārtējās reorganizācijas jūtīs.
Vislielākais paradokss – pašvaldība metas aizstāvēt, ja Gulbenē likvidē kādu valsts iestādi vai bankas filiāli, bet attiecīgā situācijā diemžēl rīkojas līdzīgi. Ja nav pagastā skolas, šai vietai tiek pārvilkta diezgan trekna strīpa. Jā, cilvēku laukos nav, bet vai tad Gulbenē viņi ir? Valsts sen mūs politiski ir “norakstījusi”, esam mirušās teritorijas, bet kas tad mūs aizstāvēs, ja ne mēs paši? Tikpat negaidīti varam pieredzēt laikus, ka deputātus šeit vairs nevēlēsim, bet būs vien pāris Gulbenes teritorijas pārstāvju Valmierā.
