Pagājis gads, esot deputāta krēslā. Gulbenietis, uzņēmējs Agris Koris, kas ir arī Gulbenes pilsētas domes deputāts, saka, ka viņš šodien nevar pateikt, vai arī nākamajā sasaukumā vēlētos veikt šos tautas kalpa pienākumu. Kāpēc? Iemesli ir vairāki.
Pagājis gads, esot deputāta krēslā. Gulbenietis, uzņēmējs Agris Koris, kas ir arī Gulbenes pilsētas domes deputāts, saka, ka viņš šodien nevar pateikt, vai arī nākamajā sasaukumā vēlētos veikt šos tautas kalpa pienākumu. Kāpēc? Iemesli ir vairāki.
Kā uzņēmējs viņš saka, ka šīs “šķiras” ļaudis nekad tautā nav bijuši sevišķi ieredzēti. Savukārt kā deputāts viņš arī izjūt zināmu diskomfortu savas bezspēcības dēļ, jo nebūt nav nācis strādāt uz domi savtīgu nolūku dēļ. Viņu ir vadījusi vēlme ar savām zināšanām dod labumu pilsētai un tās iedzīvotājiem.
Vēlas dzirdēt idejas
“To, ka uzņēmējus joprojām uzskata par naudas rausējiem, mēs jūtam sabiedrībā. Kā deputāts es zināmā mērā jūtu atbildību pret tiem cilvēkiem, kas mani ir ievēlējuši domē. Taču realitāte ir tāda, ka deputāti nodarbojas ar kārtējiem jautājumiem, ar niecīgā pilsētas budžeta dalīšanu, deķīša vilkšanu uz vienu vai otru pusi. Nav stratēģiskās plānošanas, kādu mēs pilsētu vēlētos redzēt pēc četriem vai pieciem gadiem, nav definētas galvenās prioritātes. Es arī viens to nevaru pateikt, es nezinu, ir nepieciešama nopietna diskusija sabiedrībā. Uzskatu, ka izpildinstitūcijā nav daudz cilvēku, kas ģenerētu radošas idejas. Deputāti tālāk varētu lemt, vai atbalstīt un kā realizēt šīs idejas. Vai es būšu tas nemiera cēlājs un gaisa maisītājs? Man tomēr bizness ir pirmajā vietā. Par biznesu runājot, uzskatu, ka pēdējā laikā ir zudusi domes sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem. Mēs netiekamies, nekomunicējam, nedalāmies idejās. Ļoti žēl, ka tā,” saka A.Koris.
Kāda ir pilsētas nākotne?
Viņam neesot līdz galam skaidrs, kāda varētu būt vislabākā Gulbenes perspektīva. Darba vietu pilsētā it kā pietiek, bezdarbs ir tikai “uz papīra”. “Gulbene noteikti nebūs tikai rūpnieciska pilsēta. Nebūtu pareizi teikt, ka šī būs tikai bānīša pilsēta ar attiecīgu tūrisma infrastruktūru. Vai šī būs “guļampilsēta”, kur cilvēki brauks tikai uz mājām nakšņot, bet viņu darbavietas būs ārpus Gulbenes, piemēram, Valmierā? Varbūt tomēr atbalstīsim, kaut nelielu, bet tomēr ražošanu arī Gulbenē. Varbūt… Ārzemēs tā arī notiek – darbs pilsētā, bet nakšņošana un atpūta laukos! Tāpēc mani nebaida novadu izveide, pašvaldību apvienošanās. Daudzus jautājumus centralizēti būs risināt vieglāk, ērtāk, izdevīgāk. Laukus savukārt atvēlēsim atpūtai, lauksaimniecībai, netradicionālajai saimniekošanai, medībām, odu paradīzei. Tādu es redzu šā apvidus nākotni. Cilvēki, kas nevēlas dzīvot daudzdzīvokļu mājās un dārgi maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, ņems kredītus bankās un būvēs savas mājas laukos, bet darbu atradīs pilsētā,” saka A.Koris.
Jāsakārto ielas un ceļi!
Viņš uzsver, ka Gulbenes pusē aktuālākais ir ceļu sakārtošanas jautājums. Tāpēc ir izdevīga Tautas partijas hegemonija. Un tam, pēc A.Kora domām, ir merkantils apsvērums – vēlme gūt maksimālu labumu pirms 8.Saeimas vēlēšanām, tajās un pēc tām. Ja reģionā būs sakārtoti ceļi, pavērsies pavisam citas attīstības perspektīvas. Investoriem, tūristiem un mums, iedzīvotājiem, pašiem šī puse liksies daudz pievilcīgāka, vilinošāka, katrs novada nostūris būs viegli sasniedzams. Bet tagad… katrs pavasaris atnāk ar negācijām, ar neizbraucamiem ceļiem. Un tā, pēc A.Kora domām, ir visas Latvijas sāpe. “Diemžēl ceļu būve līdz šim nav bijusi mūsu stiprā puse. Jādomā, kā tikt pie Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā paņemt pēc iespējas lielāku ilgtermiņa kredītu, sakārtot ielas šodien un maksāt par to pēc tam desmit gadu. No kredītiem nav jābaidās, tikai jāprot tos labi izrēķināt. Jāsaprot, ka labas ielas – tās ir lielas priekšrocības,” saka A.Koris.
Baltā pils un citas “rozīnītes”
Kā pozitīvu A.Koris nosauc pašvaldības drosmi, pārdodot savus “nepaceļamos” īpašumus, piemēram, Balto pili. “Jāsaprot, ka neviens šo pili neaiznesīs projām no pilsētas. Taču pašvaldība pati nav spējīga šo objektu atjaunot un uzturēt. Paies gadi, un mēs vedīsim draugus, viesus, tūristus apskatīt Balto pili. Un varbūt neviens tajā brīdī nezinās, kam šī pils pieder. Galvenais, ka tā ir un būs Gulbenē,” saka viņš.
A.Korim ir būtiski apzināt, ar ko Gulbenes vārds varētu izskanēt plašāk. Līdz šim – ar basketbolu. Ar ko vēl? “Kāpēc ne ar Balto pili. Turklāt par mecenāta naudu! Būtu jāpriecājas, ja pilsētā ienāktu vēl citi investori, kas to vērtīgo, kas ir pilsētā, nesalauž, bet saglabā, pilnveido,” saka viņš.
Gaida darbaspēka atgriešanos
A.Korim ir viedoklis, ka Latvijas cilvēki, kas kļūst par viesstrādniekiem ārzemēs, izrāda drosmi īstermiņā. Taču šo pašu drosmi, pēc viņa domām, varētu likt lietā Latvijā, sākot savu biznesu kaut vai zemeņu ražošanā vai kāpostu audzēšanā. “Ceru, ka drīz īri sapratīs savu kļūdu un nāks uz Latviju ar savām siltumnīcām, saviem zemeņu laukiem un strādājošie viņiem līdzi nāks atpakaļ uz Latviju,” smej A.Koris. Diemžēl Latvijā nereti cilvēki negribot strādāt… Trūkstot motivācijas. Protams, te algas nebūt nav tās lielākās. Bet kurš būs pirmais? Vai strādnieks pirmais sāks labi strādāt un darba devējs par to labi maksās vai notiks otrādi? “Mēs varam eksperimentēt…” saka A.Koris un piebilst, ka diemžēl mūsdienu jaunieši, arī tie, kam ir augstskolas izglītība, grib labi dzīvot, saņemt lielu algu tūlīt un šodien. “Man to grūti saprast, jo es savu dzīves skolu izgāju lēnām. Šodien varu atļauties vairāk nekā pirms desmit gadiem, kaut arī neesmu pat tuvu miljonāru sarakstam. Tas ir pārmetums man pašam, jo citi to ir spējuši, bet es ne,” klāsta A.Koris. Viņš uzsver, ka jauniešiem būtu jāapzinās, ka šodien darbību biznesā visoptimālāk ir sākt lauku reģionā, nevis galvaspilsētā. Un vēl viens A.Kora ieteikums jauniešiem ir mācīties tehniskās profesijas, kas ir ļoti, ļoti pieprasītas.
