Rakstām sakarā ar teātru skati mūsu novadā. Vēlamies dalīties savās domās un izjūtās, jo šoreiz nevaram pieņemt kādam vēlamo par esošo.
Redzējām gandrīz visas pagastu amatierteātru piedāvātās skates izrādes. Mūsu un ne tikai mūsu, bet visu apkārtējo simpātijas piederēja Tirzas amatierteātra izrādei, jo tā enerģija, kas plūda no skatuves uz zāli un no zāles uz skatuvi, bija vārdos nenosaucama. Izrāde bija spilgta, dzīva, “blaumaniski” gudra un mīļa. Tas bija kā košs zibsnis kopējā audumā. Skatītāju rindās bija, cik sapratām, daudz pagastu teātru aktieru un režisoru, tā sakot, konkurentu, taču to nevarēja pamanīt, jo arī viņi uzgavilēja kolēģu veiksmei, sniegumam. Tāda gaisotne negadās bieži, tā nerodas tāpat vien. Tirzas režisorei tas izdevās kopā ar savu treju desmitu lielo aktieru pulku. Sapulcēt šo vairumu aktieru vienā izrādē – tur vajag dūšu, talantu un ellīgas darbaspējas. Likt visiem darboties un spēlēt tik viegli un gaiši – tas nav pa jokam.
Šis R.Blaumaņa stāsta “Šūpulis” dramatizējums režisorei bija izdevies uz visaugstāko novērtējumu visu pagastu teātru saimē. Mūsu ieteikums cienījamajai žūrijai – kādreiz ielūkoties arī skatītāju zālē, jo kam tad aktieri spēlē – taču mums. Varbūt vajadzētu izdomāt jaunas nominācijas. Ja būtu skatītāju balsojums kā TV “Koru karos”, tad jūs, tirzmalieši, būtu mūsu pirmās vietas laureāti.
Vēlam, lai jūsu radošais šūpulis šūpo jaunas labas domas! Vēlam visiem, kas redzēja Tirzas amatierteātra izrādi, saprast, ka mēs, skatītāji, arī ko saprotam no teātra izrādēm!
