Latvijas Republikas Kultūras ministrija (KM) sastādījusi instrukciju, kā atšķirt patiesu ziņu no izdomājumiem. Instrukcija balstās uz pētījumu par Latvijas iedzīvotāju orientēšanos mediju vidē.
Pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, bet tikai 40 procenti Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas, ziņo KM.
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot, daudzi, īpaši jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kā pamatu izmanto sociālajos tīklos publicēto informāciju. Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu (piemēram, “Google”) piedāvātos rezultātus. Daļa respondentu piekrīt, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie.
Ministrija norāda, ka, lasot ziņas, jāpievērš uzmanība šādām lietām:
◆ Medijam – vai tas šķiet uzticams.
◆ Informācijas datumam – varbūt ziņa ir veca.
◆ Vai ziņai ir norādīts autors.
◆ Vai ir norādes “reklāmprojekts”/“sadarbībā ar” pie raksta vai sižeta malā.
◆ Vai ziņu materiālā ir pausts autora viedoklis. (Ziņas kā žurnālistikas žanrs pieprasa maksimālu neitralitāti, bet autora viedokļa paušana ir komentārs.)
◆ Informācijas avoti – vai ir izmantoti un kādi tie ir – pētījumi, ziņu aģentūras, intervējamie cilvēki.
◆ Vai ir nodrošināts līdzvērtīgs visu iesaistīto pušu viedoklis, tas ir, viedokļu balansa nodrošinājums.
◆ Vai ir izmantoti fakti vai emocionāli argumenti.
◆ Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumi – vai tie ir regulāri un tendenciozi lietoti.
