Laikam jau Latvijā ir maz cilvēku, kuri varētu teikt, ka ne reizi dzīvē nav mēģinājuši kāpt uz slidām un šādi izbaudīt ziemas priekus, kā arī pārliecināties par zemes pievilkšanas spēku. Padomju laikos slidošana kā tāda bija iekļauta pat skolu fizkultūras programmā, un kaut trijnieciņš, bet tomēr šajā sporta veidā bija jādabū. Jaunībā nezin kāpēc kritieni ir nesāpīgāki un zilumi pazūd ātrāk, bet, gadiem ejot, tos pārdzīvot un šķirties no tiem ir arvien grūtāk. Tomēr īsti vienā maisā visus nevar bāzt, un te jāmin tie, kuriem sirdslieta ir hokejs. Šiem vīriem zilumi, dažādas traumas un vecums nu nekādi nav šķērslis, lai atkal un atkal kāptu uz slidām. Kā piemēru var minēt leģendāro latviešu hokejistu Helmutu Balderi, kurš kā pirmais latvietis ir spēlējis NHL, ticis uzņemts Hokeja slavas zālē un vēl nesen teicis, ka izmanto katru iespēju, lai savos 65 neaizmirstu, kas ir slidas. Ziema ir gadalaiks, kad slidošanas iespējas ir dotas ne tikai tiem, kuriem ledus ir sasniedzams lielo pilsētu mākslīgajos laukumos, bet ikvienam, kurš gatavs kaut nedaudz pasalt, jo par aizsalušu ūdenstilpju trūkumu mēs nudien sūdzēties nevaram. Ikvienam gulbenietim un tās viesim jau daudzus gadus ir dota iespēja baudīt šos priekus Gulbenes novada valsts ģimnāzijas stadiona slidotavā, kur vienīgais šķērslis neslidošanai var būt siltie laikapstākļi. Un, tā kā mūsu ziemas tomēr paliek arvien siltākas, šis izpriecu termiņš katru gadu nedaudz sarūk. Lai pagarinātu šo procesu un radītu komfortablākus apstākļus slidotājiem, par jaunas slidotavas būvi domnieki lēma pagājušā gada pirmajā pusē, nodēvējot to par stadiona rekonstrukcijas otro kārtu. Taču šobrīd šis projekts ir zem lielas jautājuma zīmes. Nenoliedzami, būvdarbu un arī ekspluatācijas izmaksas būs lielas (arī bez saldēšanas iekārtām), taču, manuprāt, tas ir tā vērts. Redzot, cik slidotāju vakaros ir uz ledus, jāteic, ka šī izklaide ir cieņā. Es negribu teikt, ka mums nevajag daudz ko citu, taču šai būtu jābūt vienai no prioritātēm. Tas piesaistītu jauniešus, un Gulbenes tēls no tā tikai iegūtu. Nevajadzētu rīkoties pēc principa “šodien – jā, bet rīt vairs ne”. Vai vēl trakāk – ja rastos aizdomas, ka atbalstīti tiek “pareizo un vajadzīgo” cilvēku projekti un ieceres. Uzkāpiet uz slidām, atcerieties jaunību un tad lemiet!
