Zviedrijas rietumos Lieldienās cilvēki sacenšas, kuram izdosies sakurt lielāku ugunskuru, bet Zviedrijas ziemeļos izplatīta bija tradīcija, ka puiši Lieldienu rītā ar bērzu žagariem pēra meitenes, līdz tās viņus uzcienāja ar kādu stiprāku dzeramo.
Zviedrijas rietumos Lieldienās cilvēki sacenšas, kuram izdosies sakurt lielāku ugunskuru, bet Zviedrijas ziemeļos izplatīta bija tradīcija, ka puiši Lieldienu rītā ar bērzu žagariem pēra meitenes, līdz tās viņus uzcienāja ar kādu stiprāku dzeramo. Nedēļā pirms Lieldienām zviedri cenšas nerīkot kāzas un kristības. Tikai pēdējos gados Lielajā Piektdienā darbojas kinoteātri. Lieldienu rītā cilvēki nesteidzās kurt pavardu, uzskatot, ka pirmā sieviete, no kuras mājas paceļas dūmi, ir ragana.
– Bulgārijā katra ģimene Lieldienās nopērk jaunu māla šķīvi, bet olas tradicionāli krāso galvenokārt sarkanas. Pēc Lieldienu dievkalpojuma olu aprok vīna dārzā, lai Dievs pasargātu vīnogulājus no krusas un dotu labu ražu.
– Polijā Lieldienu rītā ceļ galdā traukus ar krāsotām olām, galertu, desas luņķiem, rauga mīklas maizītēm, bet galda vidū liek cukura jēru, kas simbolizē augšāmcēlušos Kristu. Šajā dienā nedrīkst kūpēt dūmi, tāpēc siltos ēdienus negatavo. Mārrutki, kas sajaukti ar bietēm, ir neatņemama poļu Lieldienu mielasta sastāvdaļa. Katrs ģimenes loceklis saņem svētītas maizes šķēli, kam uzsmērē mārrutkus, uzskatot, ka tie pasargā no kakla sāpēm un citām slimībām. Nedēļu pirms Pūpolu svētdienas saimnieces pārstāja cept maizi, uzskatīja, ka namā, kur to neievēroja, maize neizdodas visu gadu. Ja saimniece kaut ko cepa arī Lielajā Piektdienā, visam ciematam draudēja ilgs sausuma periods. Šo nelaimi varēja novērst, iesviežot traukus, kuros rūgusi mīkla, un pašu saimnieci dīķī.
– Rumānijā Lieldienas saistās ar dabas atdzimšanu un dvēseles attīrīšanu no grēkiem. Cilvēki uzkopj mājas, pirms došanās uz baznīcu rituāli peras pirtī un ietērpjas jaunās drānās. Tas viss simbolizē jaunas dzīves sākumu. Jēzus augšāmcelšanās nakti Rumānijā iezīmē sveču upes, kas pirms pusnakts sāk plūst pa Rumānijas pilsētu un ciematu ielām. Pie baznīcām, kalnu galos un arī citviet rumāņi dedzina ugunskurus.
– Interesanta ir Karpatu tradīcija, kas saistās ar pirmdienu un otrdienu pēc Lieldienām. Pirmdien pa kaimiņu mājām staigā vīrieši un zēni, apšļakstot ar ūdeni sievietes un meitenes. Otrdien to pašu dara sievietes un meitenes. Uzskata, ka šis rituāls palīdz cilvēkiem aizmirst domstarpības un piedod aizvainojumus. Apgalvo, ka tā esot slikta zīme, ja laistītāji kādai mājai paiet garām.
– Āfrikā Lieldienu rituāli nesaistās ar pavasara atnākšanu tik cieši, kā Eiropā. Āfrikas baznīcas pirms Lieldienām izrotā ar speciālu audumu, no kura izveidoti tauriņi, ziedi, banānkoki un citi dabas tēli.
