Tulzna ir sabiezējušas un atmirušas ādas laukums, parasta tulzna atgādina pūslīti, ir pildīta ar citoplazmu – šķidrumu no traumētās ādas vidējā slāņa šūnām parasti dzeltenā vai dzelteni brūnā krāsā. Galvenais iemesls, kāpēc izveidojas šādas tulznas, ir mitras ādas noberšana. Daudz nepatīkamāks tulznas veids ir sausā tulzna, kurai ir dziļa sakne audos.
Dermatologu un fizioterapeitu minētie iemesli, kāpēc veidojas tulznas, ir saistīti galvenokārt ar apaviem: tie ir pārāk cieti vai – gluži otrādi – pārlieku brīvi, apavi, īpaši augstpapēžu kurpes, netiek pareizi nēsāti, kā arī var berzties kurpju iekšējās šuves. Iespaidu uz pēdām atstāj arī nepareiza gaita un staigāšana basām kājām ilgstoši pa nepiemērotu, raupju virsmu.
Ikdienas valkāšanai jāizvēlas ērti, brīvi apavi, kas atbilst pēdas uzbūvei. Ikdienā nav ieteicams izvēlēties kurpes uz augsta papēža, arī sporta apavi ar gludu zoli nebūs piemēroti. Papēža augstumam jābūt no diviem līdz trim centimetriem. Problemātiskām kājām ieteicams iegādāties pareizus ortopēdiskos apavus. Vasaras laikā apaviem jābūt gaisu caurlaidīgiem, tādēļ priekšroka dodama apaviem ar ventilācijas sistēmu, taču dārza apavi jeb krokši vai iešļūcenes nebūs labākais variants. Galvenais – apavi nedrīkst būt ne par mazu, ne par lielu. Īpaši svarīgi šo apstākli ievērot maziem bērniem, kuriem gaita un pēdu forma tikai veidojas.
Ja izveidojusies ūdens tulzna, uz tās ir jāuzlīmē baktericīdais plāksteris. Ja tulzna ir pārplīsusi, tā jāapstrādā ar spirtotu šķīdumu un jāatvēsina, pēc tam – plāksteris. Otrkārt, kājas un jo īpaši pēdas ir jākopj. Jāveic attīrīšana, mazgāšana, dezinfekcija, nepieciešamības gadījumā – ārstēšana. Ādas stimulēšanai ieteicams lietot speciālus krēmus, kuru sastāvā ir A vitamīns, kā arī mērcēt kājas vanniņās.
Lai neērtības un tulznas nesagādātu jaunie apavi, tie pirms valkāšanas jāsamitrina pamatīgā daudzumā spirtu saturošo līdzekļu. Ja apavi ir slēgtie, var arī šķīdumu ieliet un tad vilkt kājās jaunās kurpes. Laikus var arī ar leikoplastu nolīmēt tās pēdas daļas, kur var ieberzties tulznas.
Vienlīdz svarīgs apstāklis, lai nerastos tulznas, ir novērst pēdu svīšanu, kā arī apavus nežāvēt ilgstoši atklātā siltumā – ne uz krāsnīm, plītīm, radiatoriem, ne saules gaismā, jo tas veicina apavu materiāla saraušanos un šuvju izspiešanos, kas nākamreiz veicinās berzi ar pēdu.
