Guntis Princovs, Gulbenes novada domes deputāts (“Reģionu Alianse”)
Es tajā procesā esmu bijis iekšā, jo pirms tam strādāju Daukstes pamatskolā. Skola strādāja ar labiem sasniegumiem. Sāpīgi, ka sviedri, ko skolā atstāji, netika novērtēti. Skolu aizslēdza tīri matemātisku aprēķinu pēc, nevis darba kvalitātes dēļ. Mēs ļoti daudz rēķinām matemātiskās izteiksmēs. Protams, nekādi šis process – optimizācija – nevar sanākt nesāpīgs. Vienīgais pozitīvais tajā visā ir tas, ka bērni ātri adaptējas. Negribas nonākt tikt tālu, ka laukos vispār nebūs skolu. Strādājot pilsētas skolā, redzu, ka ir bērni, kuri tomēr nespēj adaptēties tādā lielā “kombinātā”, līdz ar to viņam vajag individuālāku pieeju mācību procesa gaitā, biežāk vajag pie viņiem pieiet, paskaidrot, tāpēc varbūt mums ir vērts domāt par kaut kādu specializāciju, arodu, ko var iegūt skolā, lai bērniem ir izvēles iespējas. Ja bērnam jau sākumskolā redz kaut kādas problēmas, varbūt nav vērts mocīties, piemēram, vidusskolas posmā un var mācīt specializāciju. Nesen tika publiskots pētījums, kuram bija ieteikuma raksturs. Tas nebija uzstādījums, proti, ka mums būtu jābūt vienai vidējās izglītības iestādei. Tam nepiekrītu! Labākie bērni aiziet uz ģimnāziju, bet ko pārējie? Mācību iestādēm jābūt vairākām, bet ar atšķirīgām programmām. Varbūt noorganizējam arī vienu skolu, kurā nav tik lielas klases skolēnu skaita ziņā, bet drīkst būt mazāk bērnu, kuriem iet grūtāk mācībās un nepieciešama individuālāka pieeja.
Intars Liepiņš, Gulbenes novada domes deputāts (”Vienotība”)
Šajā sakarā domāju, ka ir jāizveido darba grupa, kurā būtu jāpiedalās vecākiem, Izglītības ministrijas un Gulbenes novada izglītības sistēmas pārstāvjiem. Laika gaitā jau pierādījies, ka visas reformas Rīgā tiek zīmētas ar lineālu un cirkuli uz kartes, neiedziļinoties attiecīgās teritorijas specifikā, tas ir, attālumā no mājām līdz skolai, ceļa infrastruktūrā, attiecīgās teritorijas attīstības iespējās un citos vecākiem svarīgos jautājumos. Novadā ir jāsaprot, ka ar katru iestādes slēgšanu attiecīgajā ciematā lēnām iznīks apdzīvota vieta, jo vecāki pārcelsies tur, kur viņiem tiks sagādātas mazākas problēmas. Protams, jāņem vērā arī attiecīgās vietas attīstības iespējas. Ja skaidri zina, ka skola iznīks, nav jāmaina logi, jāsiltina ēka. Protams, jāņem vērā arī attiecīgās vietas attīstības iespējas. Ir jāuzlabo ceļu infrastruktūra, lai pārvietošanās pa to būtu atbilstoša normāliem apstākļiem, nevis, kā pieredze rāda, bērni uz skolu mūsu novadā jāved ar traktoru, jo pa attiecīgo ceļu ar vieglo automašīnu nav iespējams pārvietoties.
Anatolijs Savickis, Gulbenes novada domes deputāts (“No sirds Latvijai”)
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā jādomā un jāmeklē risinājumi, kuri atbilst visa novada bērnu interesēm. Skolu primārais uzdevums ir izglītot, tādēļ bērniem jāpiedāvā kvalitatīva izglītība pat tādā gadījumā, ja tas no pašvaldības prasa papildu finansējumu. Pedagoga individuālā pieeja katram bērnam mācību stundu laikā lielajās skolās ir problēma, tomēr arī tajās pastāv konsultāciju iespējas ārpus mācību stundu laika. Labs risinājums ir tāds atbalsta personāls kā skolotāja palīgs. Kvalitatīvāka skolotāja piesaistīšanai maznozīmīgas nav arī lielākas skolas iespējas piedāvāt labāku atalgojumu.
Izglītības iestāžu atrašanās tālāk no bērnu dzīvesvietām jau ir un arī turpmāk būs viena no lielākajām neērtībām. Šī neērtība labi risināma ar skolēnu pārvadājumiem, kuri veicami, ņemot vērā mācību procesa organizāciju skolā un ārpusstundu nodarbību piedāvājumu. Protams, satrauc sliktais ceļu stāvoklis, bet, iespējams, tieši šīs izglītības reformas beidzot pamudinās valdību ievērot likumā noteikto par “Valsts autoceļu fondu”. Katrā gadījumā valsts un pašvaldības ceļu uzturēšana būtu jāveic daudz kvalitatīvāk, bet jaunu ceļu būvniecībai jānotiek mērķtiecīgi. Diemžēl apstākļi daudzās ģimenēs ir ļoti sarežģīti, tādēļ varētu šķist, ka viņiem lauku skolas ar nelielo bērnu skaitu ir piemērotākas. Tomēr jāņem vērā bērnu skaita samazināšanās un tāda aktualitāte kā sociālās nevienlīdzības mazināšana. Viens no veidiem, kā mazināt sociālo nevienlīdzību, ir iekļaujošās izglītības ieviešana, proti, kad, piemēram, bērni ar speciālām vajadzībām iekļaujas parastā klases kolektīvā. Ilgtermiņā noteikti būs pozitīvas pārmaiņas, ja pragmatiski virzīsimies uz šo mērķi. Aktualitātes īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums no ministrijas ietaupītajiem līdzekļiem vai kādiem citiem resursiem.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
