Notiek diskusijas par obligāto fizikas un ķīmijas eksāmenu nepieciešamību.
Līga Silauniece, Gulbenes novada ķīmijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja
Visa šī “ņemšanās” ap obligātajiem eksāmeniem ķīmijā un fizikā ir tikai sekas sasteigtiem, nepārdomātiem lēmumiem. Problēma jau nav paši eksāmeni, kaut arī tie nebūt nav nosaucami par viegliem, bet tas, ka skolās ir dažādas programmas. Nav padomāts, kas notiek ar tiem skolēniem, kuri apgūst dabaszinības vai mācās skolās ar mākslas, mūzikas virzieniem. Nākamā problēma ir mētāšanās ar lēmumu pieņemšanu. Skolēniem jājūtas kā eksperimenta trusīšiem, jo, iestājoties 10.klasē, diemžēl nevar zināt, kas sagaidīs 12.klases beigās. Es nedomāju, ka eksāmena kārtošana palielinās interesi par eksaktajām zinātnēm un būs vairāk studentu šajās nozarēs, tomēr es piekrītu Darba devēju konfederācijas pārstāvju viedoklim, ka cilvēks, kurš kārtojis šos eksāmenus, vieglāk var pārkvalificēties. Fizika un ķīmija ir tie priekšmeti, kuros tiek attīstīta domāšana, precizitāte, pacietība, kā arī analizēšanas, cēloņsakarību meklēšanas un secinājumu izdarīšanas prasmes. Visas šīs prasmes nepieciešamas jebkuram un jebkurā nozarē.
Rūdolfs Dambrovs, lizumnietis, nupat Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis bakalaura grādu mežinženiera specialitātē
Tas bija diezgan sen, kad es kārtoju 12.klases eksāmenus, un kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Augstskolā arī tā pārbaudījumu kārtošana ir mazliet citādāka, taču ar šo jautājumu saskāries esmu, jo šogad 12.klasi absolvēs mana māsa Austra. Man šķiet, ka fizikas vai ķīmijas eksāmenu noteikt par obligātu nebūtu pareizi. Katram skolēnam ir citādākas spējas un, galvenais, intereses. Vienu interesē ķīmija, bet citu – mūzika. Jauniešus nedrīkst piespiest darīt to, kas viņus nesaista, jo tā drīzāk tiks panākts pretējais efekts. Nodarbības tiks apmeklētas ar riebumu. Kāds droši vien oponēs ar to, ka fizikas pamati jāzina ikvienam. Es tā nedomāju. No fizikas stundām atceros to, ka bija interesanti praktiskie darbi, nevis to, kas bija rakstīts grāmatā. Es piekrītu, ka šīs zinātnes ir vajadzīgas, lai attīstītu domāšanu un spriešanu, taču tam nav vajadzīgs eksāmens. Uzskatu, ka ar šādu soli izglītības līmeni neizdosies paaugstināt. Drīzāk tos līdzekļus, kas nepieciešami šāda eksāmena organizēšanai, būtu lietderīgi novirzīt kaut vai, piemēram, vienas lauku skolas uzturēšanai un nelikvidēšanai.
Vita Krūmiņa, “Lejas aptiekas” vadītāja
Es domāju, ka šos eksāmenus vajadzētu noteikt par obligātiem, pirmkārt, jau tāpēc, ka daudzi vidusskolēni šajā laikā vēl īsti nezina, ko viņi grib un kas viņiem dzīvē būs vajadzīgs. Es zinu vairākus tādus gadījumus, kad jaunais cilvēks pabeidz vidusskolu, dodas kaut kur mācīties, bet pēc gada vai diviem apjauš, ka tas īsti neiet pie sirds, un izdomā doties mācīties kaut kur citur, bet pietrūkst, piemēram, tieši fizikas eksāmena, un tad ir jāmeklē kaut kādi varianti. Domāju, ka nenāks arī par ļaunu pamācīties nedaudz vairāk. Mēs savā laikā kārtojām šos eksāmenus, un es tur nesaskatu nekādu sliktumu. Un, iespējams, tieši tas mudinās vairāk izvēlēties eksaktās zinātnes – inženierzinātnes, medicīnu un vēl daudzas citas. Man šķiet, ka dažādu humanitāro zinātņu speciālistu jau ir pietiekami daudz. Protams, tas jaunietis, kurš jau ir nolēmis saistīt savu profesiju ar kādu eksaktu zinātni, noteikti izvēlēsies šo eksāmenu kārtot tik un tā, bet varbūt, zinot, ka beidzot vidusskolu, būs jākārto eksāmens, arī citi vairāk centīsies iedziļināties šajos priekšmetos un mācīties tos.
