Kāda laikraksta lasītāja jautā, kā risināt radušos konfliktsituāciju, kurā ir aizdota nauda, bet aizņēmējs jau ilgstoši izvairās un dotie solījumi atdot kaut vai pa daļām nav pildīti. Palielās naudas summas (vairāk nekā 400 eiro) aizdošanas brīdī esot abpusēji parakstīta vienošanās, bet tajā nav norādīts atmaksas termiņš. Situāciju skaidro individuāli praktizējošs zvērināts advokāts Guntars Sīmanis.
Vislabāk, aizdodot kādu naudas summu, ir aizdošanas brīdī sastādīt kaut vai minimāla satura rakstveida vienošanos (līgumu vai apliecinājumu), kurā atspoguļotos svarīgākā informācija par aizdevēju, aizņēmēju, naudas summu un atmaksas nosacījumiem.
“Svarīgi ir iekļaut personu datus un summas lielumu, kā arī nosacījumus, vai ir procentu vai bezprocentu nosacījumi, un atgriešanas termiņu. Formāli šī vienošanās var būt šāda: es (aizņēmēja vārds un uzvārds), personas kods, adrese, aizņemšanās gads un datums, kā arī vieta – pilsēta un adrese, kur vienošanās notiek. Tālāk tekstā tiek rakstīt, ka – “aizņemos no (aizdevēja vārds un uzvārds, personas kods) konkrētu summu”, tiek norādīts summas lielums, un teksts noslēdzas ar atgriešanas termiņu. Klāt šim līgumam ir jābūt abu pušu parakstiem un datumam. Ar to pietiktu, lai pēc tam var vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par aizdevuma atgriešanu,” skaidro G.Sīmanis.
Pirms vēršanās tiesā viņš iesaka vēl uzrakstīt pretenziju. Tā var būt pa pastu nosūtīta ierakstīta vēstule ar īsu saturu – “lūdzu atgriezt man tādu un tādu summu, ko aizņēmās”. Ierakstīta vēstule būs apliecinājums, ka tā ir izsūtīta.
“Nav jau aizliegts aizdot naudu arī no rokas rokā, bet tad ir jādomā, kā pierādīsi šo faktu. Otrai pusei ir viegli pateikt, ka tā neko nav saņēmusi. Pretenzijai, kas tiek pirms tam uzrakstīta, var būt arī taktiska nozīme. Pat ja sākumā nav uzrakstīta šī pirmā lapiņa, dažreiz atbildē pretenzijas vēstulei atzīst, ka – “jā, apņemos atgriezt aizņemto naudas summu līdz tam laikam”. Tas jau apliecina aizņemšanās faktu, un tam ir pierādījuma spēks, ar ko var vērsties tiesā,” norāda G.Sīmanis.
