Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko latvieši svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Tajās ar dažādām rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un veicina tās svētību.
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko latvieši svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Tajās ar dažādām rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un veicina tās svētību.
Mūsdienās kristīgo Lieldienas ir apvienojušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviskajās tradīcijās ir maz kristietības elementu.
Lieldienas tika svinētas trīs dienas. Vēstures fakti liecina, ka līdz viduslaikiem tās svinētas pat nedēļu. Pretēji Ziemassvētkiem, kas tiek daudzināti kā bagāti, Lieldienām ir nabadzības nokrāsa, jo tas ir laiks, kad latvieša klēts ir iztukšota, un laiks, kad jāsāk sarosīties pavasara darbiem.
Raksturīgākā Lieldienu tradīcija mūsdienās ir olu krāsošana un vārīšana. Cik sena ir olu krāsošanas vēsture, pateikt nevar, tomēr pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Ar olām saistītas daudzas tradīcijas un rotaļas. Tās simbolizē sauli, ko jau no seniem laikiem uzskata par maģisku līdzekli dzīvībai un īpaši auglībai. Pavasara saulgriežos tas kļūst divkārt stiprāks. Lieldienās olas ziedo arī dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Olas tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan tā atvairīšanai. Arī šūpoļu kāršana un šūpošanās Lieldienās ir neatņemama tradīcija. Šūpošanās it kā palīdz saulei iešūpoties, lai tā vieglāk uzkāptu debesu kalnā līdz augšai. Nozīmīga ir šūpoļu vietas izraudzīšana. Vislabāk, ja tā atrodas augstu kalnā. Pirmos vienmēr izšūpoja saimnieci ar saimnieku. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles vienmēr nojauc, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
