Lasītāji “Dzirkstelei” sūdzas, ka cieš no dārzu zagļiem. Tie aiznes prom gan izaudzēto ražu – kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gan arī darbarīkus. Garnadži nesmādē pat puķes. Iedzīvotāji saka, ka jūtas bezspēcīgi. Kāda sieviete, kura arī ir cietusi no zagļiem, pat apsolījusies nākamreiz savā dārzā Viestura ielā “sagaidīt” garnadžus, iešaujot sāli pēcpusē.
Audzē un ravē, bet ražu paņem citi
Pa dienu var redzēt, ka dārziņos sparīgi rosās to īpašnieki, kuri novāc savu izaudzēto ražu. Dārzos Spārītē sastaptie cilvēki “Dzirkstelei” stāsta, lai gan paši īpaši cietuši no zagļiem nav, tomēr zina, ka citiem kaimiņiem nav tā paveicies.
Cirēnija Mezīte, kura vasarā un arī tagad savā dārzā apgrozās katru dienu, stāsta, ka zagļi iecienījuši viņas izaudzētās puķes. Ziedi pazuduši gan pavasarī, gan tagad, izrauti zirņi un nozagta arī kāda kāpostgalva. Kundze spriež, ka ziedus garnadži drīzāk paņēmuši, lai kādam pasniegtu jubilejā. Viņa saka, ka pirms pāris gadiem mājiņai mazdārziņā bija izsisti logi un durvis. “Kādreiz ziņoju arī policijai, arī apdrošināts bija, bet, kopš apdrošinātāji man par izsistu logu samaksāja 30 santīmus, vairs savu mazdārziņu neapdrošinu. Vainīgie atrasti arī netika. Vaicājot, kā, viņasprāt, varētu mazdārziņu pasargāt no zagļiem, kundze atbild īsi: “Nekā!” Un piebilst: “Dārzam žoga nav, klāt taču arī visu laiku nepiesēdēsi.” C.Mezīte optimistiski smej, ka tagad vienkārši audzējot vairāk, lai pietiek visiem.
Savukārt kāda cita mazdārziņa īpašnieks Arnis Žeiba stāsta, ka pats redzējis, kā kāds garnadzis piebraucis ar riteni pie dārza, nokāpis no tā, ātri saplūcis sīpollokus un aizbraucis prom. “Ja no mājām un pagrabiem zog, tad ko tur runāt par mazdārziņiem. Mēs paši cietuši no zagļiem neesam, ja nu vienīgi kāds sīkums ir aiznests. Droši vien, ka klusākā vietā zog vairāk,” spriež A.Žeiba.
Viņš savam dārzam ir aplicis žogu. “Vairāk jau neko citu izdarīt nevar, protams, jaunus puikas arī žogs neatturēs, bet kādu vecāku zagli – varbūt. Iespējams, tas pāri sētai nelēks, bet zags no tā dārza, kuram vieglāk pieiet klāt un paņemt,” saka vīrietis un piebilst, ka galvenais, lai visu nepaņem un neko nedemolē.
Savukārt kāda gulbeniete, kurai tikko no dārza aiznestas bietes, saka, ka dusmas ir milzīgas, bet neko nevarot izdarīt. “Es audzēju, ravēju, bet ražu paņēma citi. Droši vien tiem, kas nozaga, nebija ko ēst,” saka sieviete.
Policijas resursi ir ierobežoti
Gulbenes policijas iecirkņa vecākā inspektore Valda Gibala “Dzirkstelei” atzīst, ka pašlaik zagļi naktīs un vēlās vakara stundās siro vairāk pa dārziņiem. Līdzīgi gadījumi atkārtojas no gada uz gadu. “Zagļi bieži vien nodara lielāku morālo nekā materiālo kaitējumu cietušajam. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā zagļi ir iecienījuši arī dārzkopības inventāru un citas materiālās lietas,” saka V.Gibala.
Viņa norāda, ka cīnīties ar mazdārziņu apzadzējiem var tikai kopīgiem spēkiem. Pašiem īpašniekiem ir jābūt vērīgiem, jāsadarbojas ar dārzu kaimiņiem un jāsargā ienākusies raža. Pieredze liecina, ka sēta vai atslēga zagli visos gadījumos nespēj atturēt. “Policijas resursi ir ierobežoti, tāpēc policists fiziski nespēj visu laiku būt klāt, pieskatīt un nosargāt iedzīvotāju mantu. Protams, uz iesniegumiem tiks reaģēts un iespējamās vainīgās personas apzinātas. Tomēr, ja zaglis nav noķerts notikuma vietā, vēlāk ir ļoti grūti pierādīt, ka nozagtais kartupelis ir tavs,” norāda V.Gibala un piebilst, ka šaut, redzot zagli, gan nevajadzētu.
Viņa uzsver, ka tagad, rudens vakaros un tumšajā diennakts laikā – lielāka uzmanība tiks pievērsta mazdārziņu rajoniem un tos apsekos policijas patruļas.
