Gunārs Rubenis no Gulbenes
Es cītīgi sekoju partiju pārstāvju debatēm televīzijā. Izskatījās, ka “KPV LV” stipri velk uz “Saskaņas” pusi. “Suņu būdas” galvenais runasvīrs beidzamo reizi pirms pašām vēlēšanām centās mierināt tautu: “Mēs neiesim kopā ar “Saskaņu”.” Pēdējā brīdī to paziņoja. Taču, klausoties debates jau pēc vēlēšanām, izklausās, ka “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems tomēr velk uz “Saskaņas” pusi. Tāds iespaids man radās. Runājot par “Saskaņu”, tā ekonomiskā politika jau būtu normāla. Bet nacionālā? Uz Krieviju jau viņi velk. Tas ir skaidrs. Izskatās, ka 13.Saeimā “Saskaņai” tomēr būs par vienu deputāta vietu mazāk. Iepriekš bija 24, tagad būs 23. Tā ka tauta tomēr domā. Gulbenes novadā vēlēšanās ir uzvarējusi “KPV LV”. Vai tas kāds brīnums? Vai tad “Zaļo un Zemnieku savienība” pirms vēlēšanām Gulbenē vispār rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem? Netiku dzirdējis. Būtu aizgājis paklausīties un šo to pajautāt. Arī par “KPV LV” tikšanos ar iedzīvotājiem nezināju. Arī būtu aizgājis viņus pakaitināt. Biju uz tikšanos ar “Jaunās konservatīvās partijas” pārstāvjiem.
Vai tie, kuri novadā balsoja par “KPV LV”, ir ieklausījušies, ko patiesībā šīs partijas pārstāvji domā par tautu? Ir izskanējuši diezgan nicinoši komentāri. Viena tāda noklausītā saruna bija par to, ka viens no līderiem ir kā “šņabīts”, bet otrs “gurķīts” tautai. Tā runāja. Ko tautai vairāk vajagot! “Šņabīti” un “gurķīti”. Gribētos viņiem pašiem pajautāt, kā savā starpā ir sadalījuši lomas. Protams, “KPV LV” prata uzrunāt jauniešu auditoriju. Tur bija tāds mazliet protesta gars. Tiem, kuri sliktāk orientējas politikā, kuriem nav sapratnes, kas un kā notiek, šīs partijas reklāma likās uzrunājoša.
Gulbenieši gandrīz nebalsoja par “No sirds Latvijai”, jo novadniece Inguna Sudraba pazaudēja savus vēlētājus brīdī, kad nomainīja partiju pret tā dēvētās “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kļūstot par tās vadītāju. Tie, kuri aizlaidās no viņas partijas, šajās Saeimas vēlēšanās arī nav savākuši pietiekamu balsu skaitu, lai paliktu Saeimā. Bet “tēvzemieši” ar savu darbošanos Saeimā pagājušajā gadā bija pret to, lai pensionāriem ar šo gadu neapliekamais minimums būtu 350 eiro. “Tēvzemieši” bija par bērnu pabalstu palielināšanu. Bet līdz ar to mazbērni tiek nostatīti pret vecvecākiem. Kurš tad nezina, ka vecvecāki ir gatavi saviem mazbērniem atdot pēdējo eiro?! Tā ka uzskatu – šis ir iemesls, kāpēc šajā Saeimā “tēvzemiešiem” būs par kādiem trīs mandātiem mazāk.
Andrejs Vācietis no Gulbenes
Galvenais, lai Saeimā iekļūtu pēc iespējas mazāk veco komunistu! Tāpēc arī vēlēšanu rezultātus Gulbenes novadā vērtēju pozitīvi. Pašiem vecajiem komunistiem jau nav godaprāta nekandidēt, paiet malā no politikas. Cik gadus ir slaukuši tautu! Vai tad tiešām vēl grib turpināt to darīt?! Viņi nedrīkst būt politikā. Viņi ir pavisam citas dimensijas cilvēki.
Larisa Cīrule, Gulbenes novada deputāte
Laikam jau vēlētāji bija izslāpuši pēc kaut kā svaiga Latvijas politikā. Noticēja solījumiem. Iespaidoja “KPV LV” līdera harizma, imidžs. Vai varēja prognozēt vēlēšanu šādu iznākumu? Varbūt daļēji jā. Bija tādi, kas paredzēja tieši tādu iznākumu. Cits vēl joprojām nespēj noticēt realitātei. Bet tā nu ir sanācis. Galvenais jau – kāda izveidosies valdība, kādi politiskie spēki un cik šo spēku apvienosies. Izveidot noturīgu valdību nebūs viegli. Tas viss ir politiķu pašu rokās, vai viņi spēs vienoties un cik tālu to darīs. Godīgi sakot, gribas distancēties. Laiks rādīs. Mana partija “No sirds Latvijai” neiekļuva Saeimā. Iespējams, viens no faktoriem bija tas, ka lielākā daļa no politiķiem, kuri dibināja šo partiju, kaut kādu iemeslu dēļ pameta šo politisko spēku. Iespējams, ja novadniece Inguna Sudraba būtu bijusi mūsu partijas Vidzemes sarakstā un mēs varētu par viņu balsot, vēlēšanu iznākums Gulbenes novadā būtu mazliet citāds. Vidzemes sarakstā bija mums sveši cilvēki. Neatpazīstamība nospēlēja savu lomu.
