Aivars Mednis, Gulbenes vidusskolas direktors
Gulbenes novada domes deputāti un Izglītības, kultūras un sporta nodaļas darbinieki pēdējo četru gadu laikā ir nopietni pievērsušies novada izglītības iestāžu darbības reformēšanai atbilstoši Gulbenes novada demogrāfiskajai situācijai un novada domē pārstāvēto politiķu politiskajiem uzstādījumiem un izpratnei par novada iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas izglītības.
Reorganizācija ir skārusi vairākas novada izglītības iestādes, starp kurām ir arī Gulbenes vidusskola. Šogad noslēgsies pārejas posms un Gulbenes vidusskolā notiks pēdējie 9. un 12.klašu izlaidumi, bet no 1.augusta tās nosaukums būs Gulbenes sākumskola, kurā mācīsies bērni no 1. līdz 6.klasei. Gatavojoties jaunajam izglītības iestādes statusam, notiek skolas vides pielāgošana sākumskolas vecuma posma skolēniem. Ir būtiski paplašinājusies un kļuvusi lietišķāka sadarbība ar kaimiņos esošo Gulbenes novada ģimnāziju gan mācību procesa organizācijas jautājumos, gan kopīgu projektu un ārpusklases darba aktivitātēs. Tiek maksimāli izmantotas blakus esošā sporta centra, sporta skolas telpas un stadions.
Diemžēl sakarā ar sākumskolas 1.-6.klašu mācību plānā ierobežoto mācību priekšmetu skaitu mūsu skolotājiem, kuri līdz šim strādāja 7.-9. un vidusskolas klasēs, ievērojami samazināsies darba slodze, tāpēc būs nopietni jāapsver iespējas pārkvalificēties vai atrast darbu citur.
Pašlaik ir sperts pirmais solis – tiek izveidota sākumskola, bet perspektīvā bažas raisa situācija, ka uz samērā ierobežoto skolēnu skaitu 1.-6.klašu posmā vienlaikus pretendē divas pilsētas izglītības iestādes, no kurām viena var piedāvāt arī izglītības programmas no 7. līdz 12.klasei.
Vai ar šādu “brīvā tirgus” pieeju situācijā, kad darbojas skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”, izdosies pilnībā realizēt vienu no uzsāktās reformas mērķiem – novērst izglītības iestāžu iekšējo konkurenci un lietderīgāk koncentrēt esošos resursus?
Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore
Iespējams, ka daudzi saka sliktus vārdus par deputātiem, bet man līdz šim ir veidojusies laba sadarbība. Sevišķu atzinību gribu izteikt Gulbenes novada reemigrācijas darba grupas deputātiem, kuri pirms trim gadiem sekmēja skolas iniciatīvu izveidot tālmācību latviešu valodas apguvei latviešu diasporu bērniem dažādās pasaules valstīs. Tagad esam vienīgie Latvijā un visā pasaulē, kuri organizē tālmācību, izmantojot skaipu. Protams, šajā procesā nozīmīgs ir arī pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas darbinieku atbalsts. Deputātiem nav vienkārši izprast izglītības un skolas specifiku, taču viņi cenšas. Vēlētos, lai arī tie deputāti, kuri tiks ievēlēti, turpinātu to, kas ir labi sākts, kā arī rastu vēl citas iespējas uzlabot un pilnveidot jaunatnes izglītošanu. Lauku skola viena nespēj risināt problēmas bez novada pašvaldības līdzdalības. Tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams gan veikt reformas, gan ieviest jaunas darba formas. Bez pašvaldības atbalsta mēs nevarētu rīkot starptautiskas nometnes diasporas un latviešu bērniem. Trešo gadu saņemsim Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu nometnei, kāda mūsu skolā būs arī šovasar.
Lidija Ķeķere, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore
Manuprāt, tieši šī deputātu sasaukuma laikā izglītībā ir ļoti daudz izdarīts novadā. Ir uzcelta starpbūve, kas savieno ģimnāziju un vidusskolu. Līdz ar to ir radīti labāki darba apstākļi, kā arī uzlabotas iespējas skolēnu ēdināšanai un atpūtai. Notiek novada skolu reformas, kuras veikt deputātiem nav viegli. Tomēr lēmumi ir pieņemti un ar tiem ir jārēķinās. Mūs priecē pašvaldības atbalsts 10.-12.klašu labākajiem skolēniem, kuri saņem stipendijas. Gulbenes ģimnāzija ir pateicīga par finansiālu atbalstu skolu sadarbības projekta “Euroweek” organizēšanā. Protams, visu izdarīt nevar nekad, tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Vēl ir daudz darāmā, un dzīve pati piespēlē arvien jaunus uzdevumus.
Jaunajiem deputātiem gribu novēlēt izprast sarežģīto situāciju, kas ir saistīta ar nelielo skolēnu skaitu. Ir jādomā, kā turpmāk uzturēt skolas. Svarīgi ir rūpēties par jauno pedagogu ienākšanu novada skolās, turklāt būtu labi, ja izdotos panākt, lai te atgriežas tie, kuri absolvējuši mūsu skolas un studē pedagoģiju. Viņi radītu perspektīvu un mazinātu gadu plaisu starp skolēnu un pašreizējo skolotāju vidējo vecumu. Iespējams, ka pašvaldība varētu maksāt stipendijas tiem topošajiem pedagogiem, kuri ir sevišķi nepieciešami novada skolās.
